Inflācija varētu būt augstāka nekā sākotnēji prognozēts, turklāt tā varētu būt straujāka arī tajā gadījumā, ja pasaulē turpināsies līdzšinējais naftas un citu izejvielu cenu pieaugums. Ir nepieciešama rīcība no valdības puses, jo pieaug risks, ka pārlieku augstas inflācijas dēļ ieviest eiro 2014. gadā neizdosies, norāda ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Aprīlī patēriņa cenas palielinājās par 1.1% mēneša laikā, kas pārsniedz mūsu prognozes. Straujāk, nekā gaidīts, palielinājās pārtikas, īpaši cukura un gaļas, kā arī apavu cenas. Apavu cenu pieaugums jau otro mēnesi pēc kārtas ir ap 12%, kas pārsniedz pat 2006.-2008.gadu rādītājus. Cukura cenu kāpums var daļēji būt saistīts ar izejvielu sadārdzinājumu pasaules biržās, tomēr šī gada četru mēnešu vidējais pieaugums ir 6%, kas arī ir daudz straujāks, nekā iepriekšējā buma laikā novērotais.
Kā arī paredzējām, aprīlī patēriņa cenu inflāciju ietekmēja arī ar transportu (t.sk. degviela) un mājokļiem (t.sk. elektrība) saistītās preces un pakalpojumi. Atkal jāuzsver, ka elektrības tarifu kāpumu lielākā daļa mājsaimniecību vēl nejūt savos maciņos, jo augstāko tarifu piemēros tikai patēriņam virs 1 200 kWh, tomēr statistiskajos rādītājos viss atspoguļojās jau tajā pašā mēnesī.
Mūsu patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam ir 4,2%. Tomēr, ja pasaulē turpināsies līdzšinējais naftas un citu izejvielu cenu pieaugums, arī Latvijas inflācija var izrādīties straujāka. Tas pastiprina nepieciešamību pēc rīcības no valsts puses, jo pieaug risks, ka inerces dēļ inflācija 2012.gadā nesamazināsies tik strauji, lai varētu izpildīt Māstrihtas kritēriju 2013.gada sākumā. Turklāt ir ļoti būtiski sākt jau tagad, lai īstenotie pasākumi varētu nest augļus jau nākamajā gadā. Tikai ar patēriņa nodokļu nepaaugstināšanu nākamgad var jau nepietikt. Pašlaik vēl sagaidām, ka 2012.gadā vidējā patēriņa cenu inflācija pierims līdz 2,6%.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Maijā pārtikas un degvielas cenu pieaugumam vajadzētu mazināties, ņemot vērā, ka pasaules biržās vairs nav vērojams tālāks energoresursu un citu izejvielu cenu kāpums, turklāt maija sākumā vērojamas cenu svārstības uz leju. Neskatoties uz mazāku iespējamo patēriņa cenu pieaugumu maijā salīdzinājumā ar aprīli, gada inflācija maijā varētu turpināt palielināties un pārsniegt aprīlī sasniegto 4,5% līmeni. Gada otrajā pusē patēriņa cenu pieaugumu nedaudz mazinās bāzes efekts (pērnā gada otrajā pusgadā visos mēnešos, izņemot augustu, tika fiksēts cenu kāpums), tomēr uz augšu inflāciju spiedīs plānotie nodokļu palielinājumi degvielai un dabasgāzei. Jebkādi nodokļu palielinājumi pie jau tā salīdzinoši augstas inflācijas palielina risku, ka pārlieku augstas inflācijas dēļ eiro 2014.gadā ieviest neizdosies.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Cenu pieaugums aprīlī salīdzinājumā ar martu par 1,1% un gada griezumā par 4,5%, nesenās norises pasaules izejvielu tirgū un bāzes efekti ļauj domāt, ka šogad augstākais inflācijas rādītājs Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts maijā. Jāņem vērā, ka maija sākumā ir notikusi būtiska naftas un izejvielu cenu korekcija pasaules tirgos. Pat neskatoties uz eiro kursa kritumu, naftas cenas eiro pēdējo divu nedēļu laikā ir kritušās aptuveni par 6%. Tāpat pārtikas cenu kāpums pasaulē ir apstājies. Norises pasaules tirgos Latviju parasti ietekmē ar nelielu nobīdi laikā, taču pat to paturot prātā, maijā gada inflācijai nevajadzētu būt būtiski augstākai kā aprīlī.
Importētās inflācijas ietekmei turpmākajos mēnešos izzūdot, šogad kopumā Latvijā cenu pieaugums pret pagājušo gadu varētu būt aptuveni 4% līmenī. Protams, piemēram, jūlijā cenu līmeni vēl palielinās atsevišķu nodokļu paaugstinājums, taču tajā pašā laikā gada inflāciju mazinās bāzes efekts – laikā no 2010.gada maija līdz decembrim cenas vidēji jau pieauga par vairāk nekā 1%.