Pirmajos divos gada mēnešos, attiecībā pret 2010. gada atbilstošo periodu, kravu apgrozījums Rīgas Brīvostas termināļos pieaudzis par 3,8%. Tas ir pierādījums, ka arī ārkārtas apstākļos, ko šogad izraisīja lielais sals un biezais ledus, Rīgas Brīvostas pārvalde spēj koordinēt ostas darbu un nodrošināt kuģu ienākšanu un iziešanu.
Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver: „Publiskajā telpā nereti izskanēja tendenciozi viedokļi, ka Rīgas Brīvostas pārvalde netiek galā ar saviem pienākumiem. Mēs kategoriski noraidām šādus apgalvojumus un vistiešākais pierādījums tam ir sasniegtie rezultāti. Laika apstākļi bija ļoti skarbi un lika mūsu dienestiem strādāt ārkārtas režīmā. Neskatoties uz dabas untumiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, kāda Rīgas jūras līcī nav bijusi gadu desmitiem, mēs varam lepoties, ka visas situācijas ir veiksmīgi atrisinātas. Arī stividoriem tas bija sarežģīts laiks, - paldies viņiem par sapratni! Izmantojot situāciju, saku paldies arī mūsu ledlauža Varma un iesaistīto velkoņu komandām, ostas kapteinim un citiem krīzes situācijas likvidēšanā iesaistītajiem dienestiem, kuri savu darbu veica atbildīgi un organizēti. Augstu vērtējam arī valdības un Satiksmes ministrijas, kā arī Jūras administrācijas ieinteresētību un centienus „ledus krīzes” risināšanā.”
Šā gada pirmajos divos mēnešos Rīgas Brīvostā ir apstrādāts 4,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atgādināsim, ka arī pērn Rīgas jūras līcī bija ledus, taču apstākļi ne tuvu nebija tik dramatiski kā šogad.
Vislielākais pieaugums, sasniedzot 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 16,8% vairāk nekā iepriekšējā gada apjoms, ir naftas produktu segmentā.
Par 8,7% palielinājies ģenerālkravu apjoms, kas galvenokārt noticis uz konteinerizēto kravu kopapjoma pieaugumu. Šā gada sākumā konteinerizēto kravu pārkraušana bijusi par 21.5% apjomīgāka nekā iepriekšējā atskaites periodā.
Pozitīva tendence vērojama arī kokmateriālu kravu apgrozījumā, - janvārī un februārī pārkrauts 433.1 tūkstotis kubikmetru, kas ir par 6,8% vairāk nekā iepriekš.
Par 3% mazāks ir kopējais beramkravu apgrozījums. Šajā segmentā par 24,5% samazinājušās šķeldas kravas un par 6.7% ogļu kravas. Tajā pašā laikā tendenci palielināties saglabā minerālmēslu (+15,6%), rūdas (+175%), ferokausējumu (+60%), kā arī citu beramkravu apjoms.