Ekonomika

Krievija nemainīs ekonomikas kursu Rietumu piemēroto sankciju ietekmē un Krievija nevēlas slēgtu, no pārējās pasaules norobežotu ekonomiku, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Microsoft" ceturtdien apstiprināja, ka likvidēs vēl 2100 darba vietas, tuvojoties mērķim strādājošo skaitu kopumā samazināt par 18 000 jeb 14%. Kompānija norādīja, ka 747 darba vietas tiks likvidētas Sietlā, bet pārējās ārvalstīs.

Ministru kabinets pieņēmis virkni noteikumu, kas paredzēti, lai sniegtu atbalstu Krievijas sankciju skartajiem pārtikas ražotājiem, kurus nozares asociāciju un federāciju līderi vērtē atzinīgi. Savukārt saimniecības izveidojušie lauksaimnieki ir kritiski un gaida reālāku atbalstu.

Pasauli apdraud globāla nodarbinātības krīze, kas traucē iespējām atjaunot ekonomikas izaugsmi, un nepastāv brīnumlīdzeklis, lai šo problēmu atrisinātu, otrdien brīdināja Pasaules Banka (PB).

Par Krievijas embargo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par enerģētisko neatkarību un citām aktualitātēm šī diskusija, kurā piedalās 12. Saeimas deputātu kandidāti Jānis Reirs (Vienotība) un Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).

Latvijas piena produktu ražotājiem šoruden atvērsies Ķīnas tirgus, kas dos iespēju uzņēmumiem daļu saražotās produkcijas eksportēt uz Ķīnu, kuras tirgus ir ļoti liels, turklāt augošs un tāpēc perspektīvs.

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, uzrādījusi straujāko pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bija otra straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai mudinājis pārtikas ražotājus atsākt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Kā jau iepriekš to varēja paredzēt šādā veidā pārtikas ražotāji atkal nonākuši konfliktā gan ar valdību, gan ekonomikas ekspertiem, kas šādam ražotāju glābšanas instrumentam neredz pamatu.

Šā gada 2.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 2.ceturksni, ir palielinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, palielinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Piedāvājot valstī noteikt jaunu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, Labklājības ministrija (LM) gājusi vidusceļu – 129 eiro ir 40, nevis 30, 50 vai 60 procenti no ienākumu apmēra, ko dažādās valstīs Eiropas Savienībā izmanto šādu rādītāju noteikšanā. Ja minimālo ienākumu noteiktu 60 procentu apmērā, kā to pieļāvusi pati LM, kad pērnā gada nogalē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par radikālām pārmaiņām sociālās drošības sistēmā, tas būtu daudzkārt lielāks, taču, visticamāk, Latvijā reāli neīstenojams.

Latvija gadiem netiek galā ar milzīgo nenomaksāto nodokļu summu, ko valstij ir parādā iedzīvotāji un uzņēmēji. 1. jūlijā šis parāds bija sasniedzis jau 1,47 miljardus eiro.

Bravūrība, ar kādu Krievijas politiķi slēpj trešās sankciju kārtas dramatiskumu Krievijas ekonomikai, ir paredzēta "iekšējam patērētājam" un nevar apmānīt ekspertus, intervijā telekanālam TSN paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tuvs līdzgaitnieks Elmārs Broks.

Līdz ar jauna minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu Labklājības ministrija (LM) piedāvā veikt izmaiņas arī minimālās pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēros.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča drosmīgais lēmums iekļaut melnajā sarakstā vairākus Kremlim lojālus mūziķus, konkursa Jaunais vilnis rīkotāja Igora Krutoja izteikumi par pacietības mēra robežām un citi notikumi ir radījuši augsni baumām, ka 2014. gada Jaunais vilnis varētu būt pēdējais Jūrmalā. Par to, protams, nav sajūsmā Jūrmalas uzņēmēji un ciestu arī Latvijas ekonomika.

Saeimas Juridiskā komisija tuvāko nedēļu laikā varētu skatīt AS "Laima" reiderisma gadījumu un žurnāla "Ir" izdevēja AS ''Cits medijs" aktīvu apķīlāšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Žurnāla "Ir" izdevēja "Cits medijs" kontu apķīlāšana ir kārtējais precedents, kas apliecina Latvijas uzņēmumu neaizsargātību pret ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt vai citādi apdraudēt uzņēmumu darbību, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina SIA "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Palielinās Krievijas turīgāko uzņēmēju izmisums attiecībā uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku Ukrainā, vēsta analītiķi un paši miljardieri.

Biokosmētikas un parfimērijas ražotājs a/s Dzintars krīzē nezaudēja ne savus darbiniekus, ne ražotni. Grūtības padarīja pat uzņēmumu spēcīgāku. Svinot savu 165 gadu jubileju, Dzintars dāsni dāvā svētkus citiem.