Baumas par to, ka Vācija varētu būt samierinājusies ar Grieķijas izstāšanos no eirozonas, tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kādēļ eiro kurss attiecībā pret dolāru vakar nokrities līdz zemākajam līmenim beidzamo deviņu gadu laikā, bet kontinenta biržu indeksi turpinājuši pazemināties.
Reuters atgādina, ka kārtējā eirozonas kuģa šūpošana Grieķijā sākusies pagājušā gada nogalē, kad valsts parlaments tā arī nespēja ievēlēt prezidentu. Premjeram Antonim Samarasam nav atlicis nekas cits kā izsludināt jaunas vēlēšanas. Tās notiks 25. janvārī, un pašlaik socioloģisko aptauju dati liecina, ka vēlēšanās uzvaru izcīnīs kreisi radikālo spēku apvienība Syriza. Tās līderis Aleksis Ciprass jau paziņojis, ka viņa vadītā valdība ne tikai atteiksies no taupības politikas un pārtrauks uzsāktās reformas, kas būtiski mazinājušas iedzīvotāju labklājību, – viņš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuri beidzamajos gados Grieķijai piešķīruši 240 miljardus eiro, pārrunāt šo kredītu atdošanas nosacījumus. A. Ciprass neslēpj, ka vēlas panākt daļas aizdevuma norakstīšanu, bet, ja tas neizdosies, Grieķija varētu pasludināt defoltu, raksta žurnāls Time.
Šāda perspektīva, protams, neapmierina nedz starptautisko aizdevēju troiku, nedz ES līderus, nedz kontinenta spēcīgāko ekonomiku Vāciju. Taču, ja pirms pāris gadiem Vācijas valdība vēlējās Grieķiju eirozonas sastāvā noturēt par katru cenu, pašlaik kanclere Angela Merkele un finanšu ministrs Volfgangs Šoible esot nosprieduši, ka gadījumā, ja šajā valstī pie varas nāks Syriza un uzsāks savu priekšvēlēšanu solījumu izpildi, Grieķijai eirozona būs jāpamet, – tā, atsaucoties uz konfidenciāliem, bet drošiem avotiem, ziņojusi žurnāla Der Spiegel interneta mājaslapa. Eļļu ugunij svētdien pielēja Vācijas valdības pārstāvis Georgs Štraiters, paziņojot, ka «jebkurai Grieķijas valdībai, kas nāks pie varas, jāpilda saistības, ko uzņēmušies tās priekšgājēji». No viņa sacītā bijis iespējams noprast – gadījumā, ja šīs saistības netiks pildītas, Grieķijai nāksies rēķināties ar negatīvām sekām.
Vakar gan kaislības mēģinājis mazināt A. Merkeles preses sekretārs Štefans Zaiberts, paziņojot: «Mūsu mērķis ir stabilizēt eirozonu un visas tās dalībvalstis, Grieķiju ieskaitot.» Taču arī viņš nav precizējis, kāda būs citu eirozonas valstu rīcība gadījumā, ja Syriza patiešām uzvarēs vēlēšanās un tās valdība atteiksies no saistību pildīšanas. AFP raksta, ka šādā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai var nākties pārtraukt Grieķijas banku refinansēšanu, bet Atēnām neatliks nekas cits kā atgriezties pie savas nacionālās valūtas drahmas. Tieši šādu notikumu scenāriju par ļoti ticamu uzskatot Berlīnē. Taču tajā pašā laikā Eiropas Komisijas preses sekretārs vakar skaidrojis, ka nekāda mehānisma, kas ļautu kādai no eirozonas dalībvalstīm vai nu pašai pamest valūtas savienību, vai tikt no tās izslēgtai, nepastāv principā. AP norāda – par situācijas nopietnību liecinot arī fakts, ka jautājumu par Grieķijas palikšanu vai nepalikšanu eirozonā pavisam atklāti sākušas apspriest augstākā ranga amatpersonas, piemēram, Francijas prezidents Franusā Olands vakar paziņojis, ka lemšana atstājama pašu grieķu ziņā.
Tajā pašā laikā ir ļoti iespējams, ka kaislības tiek uzkurinātas apzināti un informācijas noplūde žurnālam Der Spiegel organizēta speciāli – lai pārliecinātu grieķus, cik neapdomīgi būtu 25. janvārī balsot par Syriza, jo tas draudētu ar jaunu ekonomisko katastrofu valstij. Šāds viedoklis ir konservatīvi noskaņotajam laikrakstam Die Welt, kas notikušo nodēvējis par Vācijas valdības atklātu iejaukšanos Grieķijas priekšvēlēšanu kampaņā. Die Welt raksta, ka šāda taktika ir «ārkārtīgi riskanta» un var novest pie pavisam pretēja rezultāta. Daudzi grieķi uzskata, ka viņu valsts ekonomiku sagrāvusi A. Merkeles uzspiestā taupības politika, bet Vācijas uzņēmēji uz grieķu rēķina iedzīvojušies. Uzsvērta nepatika pret vāciešiem Grieķijā ir vēl kopš Otrā pasaules kara laikiem, un uz protesta demonstrāciju dalībnieku plakātiem A. Merkeli nereti attēlo ar Ādolfa Hitlera ūsiņām. Die Welt norāda, ka šādos apstākļos Berlīnes spriedelēšana par Grieķijas iespējamo izslēgšanu no eirozonas var novest pie tā, ka Syriza izcīna vēl pārliecinošāku uzvaru vēlēšanās.