Ekonomika

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, uzrādījusi straujāko pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bija otra straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai mudinājis pārtikas ražotājus atsākt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Kā jau iepriekš to varēja paredzēt šādā veidā pārtikas ražotāji atkal nonākuši konfliktā gan ar valdību, gan ekonomikas ekspertiem, kas šādam ražotāju glābšanas instrumentam neredz pamatu.

Šā gada 2.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 2.ceturksni, ir palielinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, palielinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Piedāvājot valstī noteikt jaunu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, Labklājības ministrija (LM) gājusi vidusceļu – 129 eiro ir 40, nevis 30, 50 vai 60 procenti no ienākumu apmēra, ko dažādās valstīs Eiropas Savienībā izmanto šādu rādītāju noteikšanā. Ja minimālo ienākumu noteiktu 60 procentu apmērā, kā to pieļāvusi pati LM, kad pērnā gada nogalē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par radikālām pārmaiņām sociālās drošības sistēmā, tas būtu daudzkārt lielāks, taču, visticamāk, Latvijā reāli neīstenojams.

Latvija gadiem netiek galā ar milzīgo nenomaksāto nodokļu summu, ko valstij ir parādā iedzīvotāji un uzņēmēji. 1. jūlijā šis parāds bija sasniedzis jau 1,47 miljardus eiro.

Bravūrība, ar kādu Krievijas politiķi slēpj trešās sankciju kārtas dramatiskumu Krievijas ekonomikai, ir paredzēta "iekšējam patērētājam" un nevar apmānīt ekspertus, intervijā telekanālam TSN paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tuvs līdzgaitnieks Elmārs Broks.

Līdz ar jauna minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu Labklājības ministrija (LM) piedāvā veikt izmaiņas arī minimālās pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēros.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča drosmīgais lēmums iekļaut melnajā sarakstā vairākus Kremlim lojālus mūziķus, konkursa Jaunais vilnis rīkotāja Igora Krutoja izteikumi par pacietības mēra robežām un citi notikumi ir radījuši augsni baumām, ka 2014. gada Jaunais vilnis varētu būt pēdējais Jūrmalā. Par to, protams, nav sajūsmā Jūrmalas uzņēmēji un ciestu arī Latvijas ekonomika.

Saeimas Juridiskā komisija tuvāko nedēļu laikā varētu skatīt AS "Laima" reiderisma gadījumu un žurnāla "Ir" izdevēja AS ''Cits medijs" aktīvu apķīlāšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Žurnāla "Ir" izdevēja "Cits medijs" kontu apķīlāšana ir kārtējais precedents, kas apliecina Latvijas uzņēmumu neaizsargātību pret ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt vai citādi apdraudēt uzņēmumu darbību, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina SIA "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Palielinās Krievijas turīgāko uzņēmēju izmisums attiecībā uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku Ukrainā, vēsta analītiķi un paši miljardieri.

Biokosmētikas un parfimērijas ražotājs a/s Dzintars krīzē nezaudēja ne savus darbiniekus, ne ražotni. Grūtības padarīja pat uzņēmumu spēcīgāku. Svinot savu 165 gadu jubileju, Dzintars dāsni dāvā svētkus citiem.

Par valsts ekonomikas, nodokļu politiku un trūkstošo stratēģiju, kā arī pielāgošanos izmaiņām Austrumu tirgos Neatkarīgās intervija ar veļas un peldkostīmu ražotāja SIA New Rosme valdes priekšsēdētāju Edgaru Štelmaheru.

Eiropas Komisija atzinusi par Eiropas Savienības normām atbilstošu Latvijas valdības rīcību, izglābjot no izputēšanas Parex banku un aviokompāniju airBaltic.

10. jūlijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums saglabāt apgrūtinājumu — uzņēmumu kontu apķīlāšanu prasībā pret nacionāla mēroga Latvijas uzņēmumiem AS “Laima” un AS “Staburadze”, kā arī vēl 24 citiem Latvijas uzņēmumiem, faktiski nostāda šos uzņēmumus par situācijas ķīlniekiem. 26 Latvijas uzņēmumiem nav nedz tieša, nedz netieša ietekme vai saistība ar prasītāju. SIA “NP Foods” tiesas lēmumu par apgrūtinājuma saglabāšanu vērtē kā nepamatotu un tas tiks pārsūdzēts.

Jo loģiskāki un saprātīgāki satiksmes noteikumi, jo satiksmes dalībnieki tos labprāt ievēro. Savukārt, ja zīmes ir saliktas haotiski bez redzama pamatojuma, šādus noteikumus pat likuma paklausīgam cilvēkam grūti ievērot. Līdzīgi ir ar nodokļiem.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma "NP Foods" eksporta apjomi šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pērn pieauguši par 30%, savukārt kopumā šogad eksportu plānots palielināt vēl par 30%-40%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumu eksporta direktore Ieva Jonsone.

Francijas banka "BNP Paribas" atzinusi savu vainu ASV noteiktā sankciju režīma pārkāpšanā un piekritusi samaksāt naudas sodu 8,9 miljardu ASV dolāru (6,5 miljardu eiro) apmērā.

"Latvijas neatkarība nav pārdodama," to, komentējot Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.