Ekonomika: stabilās stagnācijas gads
Paldies eiro par to, ka Latvijas ekonomikā 2014. gadā nav noticis īstenībā nekas.
Eiro aizsegs ir ļāvis visiem dzīvot tā, kā viņi dzīvojuši. Eiro, protams, ir sedzis un stiprinājis arī visas negatīvās tendences, kuru finālā Latvija labu galu neņems, bet nesāksim par to priekšlaikus pārmācīt sevi vai mācīt visu pasauli. Ja jau pasaule pieņēmusi nepatikšanu novilcināšanu par nepatikšanu novēršanas praktiski vienīgo paņēmienu, tad lai tā arī būtu.
2014. gads nav aptraipījis personisko goda vārdu, ko eiro ieviešanā ieguldīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viss ir tieši tā, kā viņš nupat teica, ka «eiro nestie ieguvumi Latvijai šajā nenoteiktības laikā ir milzīgi». Ne pieļāvuma, bet apgalvojuma formā jācitē viņa vārdi, ka lata «svārstības valūtas kursa koridora ietvaros būtu bijušas pietiekami nopietnas. Atkal cilvēki sāktu izplatīt baumas, ka Latvijas ekonomika ir ievainota, ka Latvijas ekonomika drīz varētu ciest, tāpēc tagad neieguldiet. Tagad tādām baumām vairs nav nekādas augsnes, un cilvēkus vairs nevar apmuļķot.» Vai Latvijā kāds tagad var iedomāties, ka viņu tādā gadījumā nebūtu skārušas ne baumotāju, ne valūtas spekulantu problēmas? Ja viņš tā domā, tad lai pamāca neuztraukties par rubļa kursa sabrukumu kādu no mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Nav ne mazāko šaubu, kurš kuram un kādiem vārdiem paskaidros, ka viņa sarunas biedrs kļūdās.
Paldies aizejošajam gadam arī par to, ka tas attaisnojis visu, ko Neatkarīgā 2014. gada 2. janvāra numurā veltīja atnākošajam eiro gadam: «Šobrīd valda neziņa par laiku un veidu, kā tiks norakstīti Eiropas un visas pasaules valstu un privātie parādi. Šādos gadījumos tiek pārsauktas valstis un valūtas, grozītas valstu robežas un pārvietoti iedzīvotāji, atraisīta vardarbība un, protams, hiperinflācija, bet viss notiek it kā pats no sevis. Nav viena cilvēka vai cilvēku grupas, kas spētu šos procesus pēc savas patikas uzsākt, virknēt un vadīt vai, tieši otrādi, novērst.» Jā, tas vairs nav stāsts par Āfrikas valstu parādu norakstīšanu, kuras laikā tiek «grozītas valstu robežas un pārvietoti iedzīvotāji, atraisīta vardarbība un, protams, hiperinflācija...» Šāviņi no Ukrainas līdz Latvijai tagad neatlido, bet to izraisītie satricinājumi rubļa zonā jau atduras pie Latvijas valsts robežas.
Eiro ir licis vilties tiem, kuri kaut klusībā cerēja uz eiro spēju izraisīt tādu naudas ieplūšanu Latvijā, kas kaut attāli līdzinātos naudas ieplūšanai pēc Latvijas iekļūšanas Eiropas Savienībā. Oficiāli nekas tāds netika apsolīts. Internetā ir saglabājusies ar 2013. gada 14. februāri datēta I. Rimšēviča prezentācija «Kādēļ Latvijai jāievieš eiro 2014. gadā?» Iespējamais investīciju pieplūdums Latvijā tur aprakstīts tik mēreni, ka I. Rimšēviča toreizējie solījumi sakrīt ar to, ko viņš konstatē tagad: «Investīcijas ir atnākušas, tās varbūt nav atnākušas tik daudz, kā atļāvāmies cerēt, bet jāņem vērā pasaules ekonomiskais stāvoklis. Jāņem vērā, ka situācija nav perspektīvas bagāta, tāpēc cilvēki nogaida.» Investīciju ieplūde Latvijā pēdējo triju gadu laikā skaitliski ir attēlota diagrammās, kuru saturu vēlreiz nepārstāstīsim.
Investīciju plūsma valsts līmenī ir pat ļoti rožaina, ja salīdzina ar banku izsniegto kredītu atlikumu sarukumu nu jau piecu gadu garumā. Tātad nauda nenāk uz Latviju nevis tāpēc, ka mums to nedod, bet tāpēc, ka naudai šeit nav pielietojuma, ja atskaita ES fondu apguvi un Latvijas valsts ieplānotos izdevumus, lai gozētos pašas rīkotās goda maltītēs ar visām ES prezidējošajai valstij piešķirtajām regālijām. Reālajā ekonomikā tajā pašā laikā ir tā, kā I. Rimšēvičs stāsta tad, ja viņu speciāli palūdz: «Bankas, redzot valdības lielo ārējo parādu un lielo budžeta deficītu, ir bažīgas, ka nākotnē varētu tikt pieņemti ļoti nepopulāri lēmumi, pirmkārt, celti nodokļi, kas ļoti nopietni iedragātu pašu banku vai daudzu uzņēmēju biznesa plānus un nākotnē radītu bankām vēl lielākus zaudējumus.»
Tūlīt sāksies 2015. gads ar kārtējo valdības parāda pieaugumu, kas tika Briselē saskaņots klusi un mierīgi lielā mērā tāpēc, ka Latvija atrodas eirozonā. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts un privāto parādu nesegtās summas pieaugumu ierobežo tikai Eiropas Centrālās bankas naudas drukājamo mašīnu jauda, ko mazā Latvija diez vai izsmels. Eiro ir devis vēl vienu gadu, kura izskaņā atkārtot tieši to pašu, ko sākumā: «Šobrīd valda neziņa par laiku un veidu, kā tiks norakstīti Eiropas un visas pasaules valstu un privātie parādi...