Ekonomika

Mājsaimniecību turības līmenis ASV šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis jaunu rekordaugstu līmeni, pateicoties pieaugumam akciju biržās un situācijas uzlabojumiem nekustamo īpašumu tirgū, liecina ASV Centrālās bankas apkopotā informācija.

Ekonomikas ministrijā pēc Starpinstitūciju darba koordinācijas sanāksmes ierēdņi nāca laukā, bārdamies uz Dr. Belēviču un viņa izdoto avīzi, kas sabiedrībai sūtot nepareizus signālus par topošo transatlantisko līgumu.

3. un 4. jūnijā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju organizē vienu no gada nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas ārpolitikā un lielāko forumu Latvijas transporta nozarē - augsta līmeņa konferenci par transporta, loģistikas un tirdzniecības jautājumiem „Savienojot Āziju un Eiropu”.

No šī gada janvāra tika pacelta minimālā alga, kas varēja diezgan būtiski palielināt vidējo algu - ap 22-25% darba ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk. Līdz ar to iespaidīgais algu kāpums šogad pirmajā ceturksnī daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju, vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni auga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no "BBB+" uz "A-". Nākotnes prognozes vērtējums ir noteikts stabils.

Rīgā notiks augsta līmeņa konference par transporta sadarbību ar Ķīnu, informē Ārlietu ministrijā.

Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzrādījusi otro straujāko pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bija sestā straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.

Pretēji kaimiņvalstīm, ekonomika Latvijā atkal pamazām sāk slīdēt pelēkajā zonā – palielinās gan aplokšņu algu īpatsvars un peļņas slēpšana, gan kukuļdošanas apmēri. Pētnieki un valsts amatpersonas uzskata, ka valsti no pelēkās sērgas var pasargāt vien ēnu ekonomikas apkarošanas plāna jauna versija.

Gada griezumā izaugsmes tempi pirmajā ceturksnī bija nedaudz lēnāki kā iepriekšējos ceturkšņos. Līdzīgi kā tas bija vērojams 2013.gadā, arī šogad Latvijas ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīsies uz privāto patēriņu, ko veicinās situācijas uzlabošanās darba tirgū. Atveseļojoties ekonomikai Eiropas Savienībā, arī eksporta iespējas uzlabosies, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Pirms desmit gadiem Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), lielākā daļa iedzīvotāju loloja cerības par labāku dzīvi. Oficiālie statistikas dati liecina, ka Latvijas mājsaimniecības šobrīd tiešām dzīvo labāk nekā pirms desmit gadiem, jo vidējā alga mūsu valstī šajā laikā pieaugusi divtik.

Eiropas Savienībai pret Krieviju ieviešot ekonomiskās sankcijas, vislielākos zaudējumus cietīs tranzītbiznesā strādājošie uzņēmēji, bet lielākās Latvijas ostas praktiski atradīsies dīkstāvē.

Ukrainas centrāla banka pirmdien par trīs procentpunktiem palielināja bāzes procentu likmi, tādējādi īstenojot pirmo likmes palielinājumu pēdējo astoņu mēnešu laikā. Bāzes procentu likme valstī turpmāk veidos 9,5%.

Centrālā statistikas pārvalde vakar sasniedza jaunu rekordu. Ar divu minūšu intervālu tika paziņots, ka Latvijas uzņēmumi mēneša laikā pacēluši savas produkcijas cenas par 7,3%, bet pircējiem šis pārdevēju panākums izmaksājis tikai par 0,3% vairāk.

Valsts fondēto pensiju shēmās jeb pensiju otrajā līmenī 2013. gada beigās bija sakrāti 1,68 miljardi eiro.

Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas izdevumiem - pārtikai, dzīvoklim un sabiedriskajam transportam - citiem tēriņiem paliek 660 eiro jeb 53% no ienākumiem, secināts "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktajā pētījumā par Baltijas mājsaimniecību izdevumiem.

Cilvēkiem vienmēr ir paticis sūkstīties, par to, kā viņiem neiet, cik ļoti viņiem dara pāri, ierobežo, cik ļoti visi citi ir vainīgi pie tā, ka neveicas biznesā un ekonomika nespēj attīstīties. Taču reizēm der atcerēties – veicas tikai tam, kas kaut ko dara, cītīgi un mērķtiecīgi strādā, lai sasniegtu savus mērķus. Arī Latvijas izaugsme lielā mērā ir atkarīga no tā, vai šeit veidosies jauni uzņēmumi, vai esošie būs efektīvi un radoši, ģenerēs idejas un īstenos tās, attīstīs ražošanu un eksportu. Diez vai tas ir padarāms laiski sēžot atpūtas krēslā.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas makroekonomikas pētījums Eurozone Economic Forecast, kas pirmo reizi iekļauj arī speciālizdevumu par Latviju kā jaunāko eirozonas dalībvalsti, parāda, ka Latvijas ekonomika būs straujāk augošā eirozonas valsts līdz pat 2018.gadam.

Pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli februārī kā labu vērtēja 2% iedzīvotāju, bet par sliktu to uzskatīja 56% iedzīvotāju, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.