Ministru kabinets pieņēmis virkni noteikumu, kas paredzēti, lai sniegtu atbalstu Krievijas sankciju skartajiem pārtikas ražotājiem, kurus nozares asociāciju un federāciju līderi vērtē atzinīgi. Savukārt saimniecības izveidojušie lauksaimnieki ir kritiski un gaida reālāku atbalstu.
Piemēram, otrdien valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Tie paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas noteiktās sankcijas. Proti – varēs saņemt kredītbrīvdienas līdz pat diviem gadiem.
Cenšoties mazināt Krievijas ieviestās sankcijas, valdība to skartajiem uzņēmumiem piešķirs arī nodokļu brīvdienas un piecus miljonus eiro, lai uzņēmēji varētu apgūt jaunus eksporta tirgus.
Neraugoties uz to, ka saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces, valdība pieņēmusi arī instrukciju, kura valsts tiešās pārvaldes iestādēm iepirkumos dos tiesības izvēlēties vietējos produktus.
Esošajā situācijā par atbilstošu un pietiekamu šo pasākumu kopumu uzskata Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks. Viņaprāt, valdība izdarījusi visu iespējamo, bet turpmākā rīcība jāplāno jau nākamajai valdībai pēc vēlēšanām 4. oktobrī.
«Mūsu valdība manā sapratnē izdarījusi visu, ko varēja. Tas ir labāk nekā nekas – iegūt naudu šobrīd un cerēt, ka nākotnē problēmas atrisināsies. Vienmēr var gribēt vairāk, bet šajā brīdī tas ir kvalitatīvi un atbilstoši situācijai,» saka J. Šolks.
Arī Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas valdes locekle Ligita Turnere atzīst, ka valdība, veicinot eksporta tirgu paplašināšanu un valsts iestādēm ļaujot iegādāties Latvijas produktus, dara daudz. «Daudz jau tagad strādā, bet apmierināti mēs būsim tad, kad redzēsim rezultātus,» saka L. Turnere.
Tomēr par neapmierinošu un tuvredzīgu valdības darbu dēvē paši lauksaimnieki. Piemēram, valdības apsolītās nodokļu brīvdienas nemaz neesot nekādas brīvdienas, jo ceturtdaļa no līdz šim ierastās soda naudas par nodokļu nenomaksāšanu laikus tik un tā tiekot aprēķināta. Turklāt Latvija Briselē nemaz nav mēģinājusi panākt, lai atceltu soda naudas par pārpildītajām piena kvotām.
«Piena cenas krīt, un es cenšos saražot vairāk, lai būtu apgrozāmie līdzekļi, bet man jau rēgojas soda nauda par pārpildīto kvotu, kura ir 27 centi litrā, tajā pašā laikā es pārdodu pienu tikai par 22 centiem,» saka kādas Talsu novada piensaimniecības īpašnieks, kurš savu vārdu nevēlējās publiskot.
Arī Tukuma novada Pūres pagasta saimniecības Krieviņi saimnieks Ilvars Ozoliņš uzskata, ka līdzšinējie pretpasākumi Krievijas sankcijām ir bezzobaini. Vēl vairāk – viņš tos dēvē par pirmsvēlēšanu solījumiem, kas realitātē neko nedos. Arī kredītbrīvdienas neko nedošot, un to pierādījusi jau iepriekšējā krīze.
«Vēl jau nekādi atbalsti nav maksāti, tie ir tikai pirmsvēlēšanu solījumi. [..] Iepriekšējās krīzes apliecinājušas, ka kredītus labāk neaiztikt. Vairāk jākoncentrējas uz esošo kredītu atmaksu un jāsamazina kārtējie izdevumi,» saka saimnieks.