Pārliecinoša nulle mājokļu cenu izmaiņu rādītājos iezīmē punktu, uz kurieni virzās Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītājs.
Latvijas tautsaimniecības rādītāji kopumā virzās uz nulli savā gaitā, bet nekustamo īpašumu sektorā šo virzību paātrināja tagadējās valdošās koalīcijas partijas. Vispirms tās metās populismā, lai izcīnītu deputātu vietas 12. Saeimā, tagad pievērsušās intrigu pīšanai, rēķinoties ar visai drīzu Laimdotas Straujumas valdības izjukšanu. Šie apstākļi izskaidro likumu grozījumus, ar kuriem tika praktiski pārtraukta gan uzturēšanās atļauju pārdošana ārzemniekiem apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamos īpašumos, gan hipotekāro kredītu izsniegšana. Lai gan likumu izmaiņas nav izteiktas burtisku aizliegumu veidā, tās ir izraisījušas aizliegumiem līdzvērtīgas sekas, kuras kopš paša sākuma jau bija paredzamas.
Skatoties aritmētiski, mājokļu vidējās cenas izmaiņu rādītājs eiro ir ļoti atšķirīgs no IKP izmaiņu rādītāja procentos. Tomēr konkrētā situācija šos rādītājus sasaista saturiski. Kā zināms, IKP pieauguma temps sarucis no 2011. gada +5% pret 2010. gadu līdz 2014. gada +2,9% pret 2013. gadu kopumā un +1,9%, ja salīdzina šo pašu gadu ceturtos ceturkšņus. Šie skaitļi parāda pārliecinošu virzību uz nulli, kur IKP – jācer – arī būtu jāpaliek vismaz līdz 2020. gadam un vēl divus gadus pēc tam. Uz šo laiku Latvijai ir apsolīta Eiropas Savienības palīdzības fondu nauda, kuras vienkārša iztērēšana statistiskajās atskaitēs parādās kā ražošana. Tas garantē, ka IKP – atšķirībā no IKP pieauguma – nulli nevar sasniegt pat teorētiski. Varētu būt tā, ka Latviju pārvaldošie grupējumi izvēlējušies paātrināt Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos, lai ES palīdzības naudu varētu tērēt uz mazāku cilvēku skaitu. Aritmētiski tad naudas uz cilvēku kļūst vairāk, kas gan ne paaugstinātu, bet vismaz stabilizētu cilvēku dzīves līmeni. Nulle mājokļu cenu izmaiņās lieliski iederas šādi izprastā dzīves līmeņa stabilitātē.
Par mājokļu cenu izmaiņu rādītāju Latvijā jau daudzus gadus kalpo Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas eiro par kvadrātmetru. Šis rādītājs signalizē par visu pārējo mājokļu cenu virzību, kaut cenu līmeņi atšķiras simtkārt. Vienā pusē ir zemākas cenas ārpus Rīgas. Desmitreiz zemāku cenu pieņemsim vēl par cenu naudā, bet vēl zemāku cenu uzteikšanai, ja par mājokļa pamešanu vispār tiek saņemta atlīdzība, noder kartupeļu maisu vai alkohola litru daudzums. Otrā pusē ir līdz desmit reizēm augstākas cenas pašiem ekskluzīvākajiem mājokļiem Vecrīgā. Vadoties pēc mākleru nožēlas, tieši visaugstākās cenas tagad ir reāli vistuvāk nullei, jo Latvijas valsts iestādes aizbaidījušas ārzemniekus, kuri (kuru nauda) uzturēja Rīgas un visas Latvijas mājokļu tirgus spožo fasādi.
Ārzemnieku padzīšana nesola iespēju ievākties ekskluzīvajos mājokļos tiem, kuri tirgus apstākļos spētu nopirkt labi ja standartapbūves dzīvokli. Viņiem domāto mājokļu cenu pazemināšanos valdība varbūt patiešām panāks ar emigrācijas veicināšanu, kas atbrīvos standartapbūves un citus lētus mājokļus. L. Straujumas valdību nomainīs tad, kad tā būs jau pietiekami daudz izdarījusi emigrācijas, konkrētajā gadījumā celtniecībā nodarbināto emigrācijas, veicināšanai.