Papriecājāties – pietiek!
No jaunā gada «dāvanām» man visnesaprotamākā ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes (9%– 2009. g.) paaugstināšana (12% – 2015., 13% – 2016., 15% – 2017.). Nav saprotams, kāpēc Valsts kases (nodokļu iekasēšanas) mērķi jāliek pretrunā ar tautsaimniecības mērķiem.
Tas, manuprāt, skaidrāk par skaidru redzams, ja salīdzināt Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem (2009.) (tajā teikts: «ieviest mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku»), SIA Ekonomikas pētniecības centrs (R. Karnīte) ekspertīzi Valsts atbalsta mikrouzņēmumiem ietekme uz nodarbinātību Latvijā (2013.) ar tām atziņām, kas tika minētas (Jānis Reirs, Elīna Siliņa u. c.) par labu MUN likmes paaugstināšanai. Ne velti ekspertīzē konstatēts, ka «valsts atbalsta sistēmas ir sadrumstalotas un grūti pārskatāmas». Nu jādomā, ka tautas kalpi, apguvuši pasaules praksi un vietējo realitāti, ņem vērā un proponē par valsts politiku tikai to, kas tiem šajā realitātē patīkams. Tātad – rīkojas kā analfabēti, kuri konkrētos brīžos liekas nezinām ne konkrētu uzņēmējdarbības vidi, ne tās tautsaimniecisko kontekstu.
Tas gan netraucē šiem kalpiem saistībā vai ar katru nodokli bezmaz vienā mutē teikt: «Nodokļu režīma ikgadējas maiņas nav laba prakse.» Vēl sacīts, ka mums ir zema klientu diversifikācija (zems piegādātāju un pircēju skaits). Tostarp MUN maksātāju skaits no 2010. gada septembra līdz 2011. gada maijam audzis par 11 278 (2012. gada jūlijā 12 984 maksātāji). Kvalificētu pamatojumu tam, ka pozitīvās MUN likmes paaugstinājuma sekas pārsvērs negatīvās, neatradu. Tāpat kā neatradu pamatojumu apgalvojumam, ka MUN dēļ tikai 5% uzņēmumu esot iznākuši no ēnu zonas un maksājot šie uzņēmumi tikai 18% no tā, ko nodokļos pienākas maksāt vispārējā režīmā. Savukārt minētā ekspertīze satur ne tikai pozitīvas atziņas, bet arī koordinātas, kādās, manuprāt, būtu jāveic kritisks šā nodokļa vērtējums. Kāpēc šāds konkrēts, summārs MUN efektivitātes aprēķins nav savlaicīgi veikts vai, ja tomēr ir veikts, nav plaši pieejams? Ir gan bezmaz pierasts, ka Saeimas vairākums akceptē pa roku galam sagatavotas idejas. Vai šoreiz tas tā noticis tāpēc, ka vispārējais nodokļu režīms un ekonomikas ēnu zona tam izdevīgāki? Vai politiķi attieksmē pret mikrouzņēmumiem ir ieinteresēti uzturēt oligopolu (nosacīti – jo mazāk firmu tirgū, jo labāk) situāciju? Tāpēc barjeru pazemināšana mikrouzņēmumu ienākšanai tirgū tai uzsūtījusi zobu sāpes. Tostarp viens no galvenajiem mikrouzņēmumu izveides mērķiem – bezdarba mazināšana – esot sasniegts. Turklāt – mikrouzņēmumu «izveide ir mazinājusi «ēnu» ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu» (LTRK vadītājs J. Endziņš).
Ekspertīzē atzīts: «Nodokļu izmaiņas notiek strauji un nepārdomāti, orientējoties tikai uz budžeta ieņēmumu palielināšanu.» Manipulācija ar MUN, manuprāt, uzrāda kārtējo grābstīšanos šajā ziņā. Turklāt ekspertīzē pārmests minētajai koncepcijai, ka tajā nav domāts par «ilgstošas, progresējošas darbības uzturēšanu». Tātad pieeja: Papriecājāties un pietiek! ir pilnīgi iespējama. Jo nav saprotams, kāpēc grābstīties, ja ir pietiekami skaidri definēts principiāli, sistēmiski darāmais. Turklāt Labklājības ministrijas informatīvajos ziņojumos tiekot rūpīgi atspoguļota un analizēta «mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana un tās sekas». LM ir gan vērtējusi vairākas būtiskas lietas (pamatā ar šo nodokli saistītās mazās sociālās garantijas: mikrouzņēmuma darbinieks minimālajai pensijai nepieciešamo caur uzņēmumu uzkrās 69 gados, bet tas, kura firma strādā vispārējā nodokļu režīmā, – 15 gados…), taču noraidījumu 9% MUN likmei es ministrijas mājaslapā neatradu.
Pasaulē ir ap pusmiljards mikrouzņēmumu. Attīstītās valstīs tie nodrošina darbu 30–80% ekonomiski aktīvo cilvēku. Ij ASV, ij ES runā par prioritāru šo uzņēmumu lomu nacionālajās ekonomikās. Vairāk nekā 65% Latvijas uzņēmumu esot mikrouzņēmumi. Ir skaidrs, ka vairums sāk savu biznesu ar mazumu, ar ģimeni. Tikai daži pēc tam kļūst giganti (Apple, Macdonalds, Deel,…). Nav saprotams, kāpēc kapilārais uzņēmējdarbības līmenis Latvijā būtu nomācams vai ignorējams. Nav saprotamas Saeimas manipulācijas ar valsts atbalsta pupu šajā kontekstā.