Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegts partiju apvienības "Jaunā Saskaņa" kandidātu saraksts, kura līderi ir AS "Marika" valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs un šīs partijas līderis Jānis Kuzins, kurš par savām aktivitātēm savulaik iztaujāts Valsts drošības dienestā.

Noslēdzoties deputātu kandidātu sarakstu pieņemšanai, 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā pieteikti 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti. Šodien savus kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza partija “KPV LV” un Jaunā Saskaņa.

Šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) savus deputātu kandidātu sarakstus 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniedza vēl četras partijas un partiju apvienības – “Latviešu Nacionālisti”, Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Jaunā konservatīvā partija. Tādējādi Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniegti jau 14 deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā pieteikti 214 deputātu kandidātu. Salīdzinājumam – 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 14 partijas un partiju apvienības, vēlēšanām tika reģistrēti 170 deputātu kandidātu.

Kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza partiju apvienība "Atmoda" un Latvijas Krievu savienība (LKS).

Partijā "KPV LV" tiek apsvērta iespēja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kā vienu no saraksta līderiem virzīt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Kasparu Ģirģenu (KPV LV).

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šodien turpinājās deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šodien savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza trīs partijas un partiju apvienības - “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienība. Visos šodien iesniegtajos kandidātu sarakstos pieteikts maksimāli iespējamais kandidātu skaits - 16 kandidātu, kas ir divas reizes vairāk nekā no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlamais deputātu skaits.

Centrālajā vēlēšanu komisijā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) šodien iesniedza savu kandidātu sarakstu un programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. No JV kandidē pašreizējais EP deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, eiroparlamentāriete Inese Vaidere, politiķis Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Centrālajā vēlēšanu komisijā kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iesniegusi "Centra partija", no kuras kandidē arī Vācijas parlamenta jeb Bundestāga deputāts Valdemārs Herdts.

Krievija, visticamāk, mēģinās iejaukties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk vietu prokrieviskajiem vai eiroskeptiskajiem politiskajiem spēkiem, teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta otrdien publiskotajā ziņojumā.

Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, arvien biežāk skan runas par Eiropu vienojošo ideoloģisko ietvaru. Savu redzējumu jau izteicis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Diemžēl ar neapbruņotu aci redzams, ka ideoloģiskas vienotības Eiropā nav, bet varbūt pēc tādas nemaz nevajadzētu tiekties? Tieši ideoloģiskā daudzveidībā un uzskatu brīvībā ir Eiropas spēks.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šodien turpinājās kandidātu sarakstu iesniegšana 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šodien savu kandidātu sarakstu vēlēšanām iesniedza "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija. Sarakstā pieteikts maksimāli iespējamais kandidātu skaits - 16 kandidātu jeb divas reizes vairāk nekā no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlējamais deputātu skaits.

Rakstnieks un publicists Mārtiņš Barkovskis, kurš pazīstams ar pseidonīmu Otto Ozols, kandidēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta ar otro numuru, informēja LRA.

Kā jau prognozēts, Zaļo un zemnieku savienība par līderiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās virza bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, kas Māra Kučinska valdībā bija populārākais ministrs. Partiju reitingi zaļzemniekiem vieglu iekļūšanu Eiroparlmentā nesola, taču, iekļūstot tajā, tiem atkal būs jāsaduras ar sīvāko ideoloģisko pretinieku – Jauno konservatīvo partiju. Abas partijas cer iekļauties Eiropas Tautas partiju politiskajā grupā.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP) plāno strādāt arī pie Eiropas Savienības (ES) atbalsta nodrošināšanas uzņēmējdarbībai laukos un reemigrācijas veicināšanai, pirmdien EP priekšvēlēšanu kampaņas prezentācijas pasākumā norādīja ZZS pārstāvji.

Bijusī veselības ministre, tagadējā Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS) tomēr nolēmusi nekandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, apliecināja politiķe.

Šonedēļ, 6. martā, sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Lielam vairākumam pilsoņu tās gan ir vienaldzīgas, jo viņi netic Latvijas eirodeputātu spējai kaut ko būtisku ietekmēt. EP deputāti, neko daudz nespringdami, piecu gadu laikā saņems vairāk nekā 400 tūkstošus eiro algu, vēl kādus 250 tūkstošus varēs šķaidīt savas un savu palīgu darbības nodrošināšanai. Bet tiem, kas EP deputāta godā tiek atkārtoti, turība milzu pensijas un visādu labumu veidā garantēta līdz mūža galam. Kandidātus tas motivē, bet vēlētājus būs grūti piespiest atrauties no atpūtas un dārza darbiem, lai viņi skaistā 25. maija dienā ietu parūpēties par kādu politiķu nodrošinātām vecumdienām.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās prognozējama mazāka Latvijas balsotāju aktivitāte nekā iepriekšējās EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, pauda aptaujātie politologi.

Šā gada maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās starp Latvijas politisko pariju izvirzītajiem kandidātiem varētu būt liela konkurence, sacīja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, nepieciešams apzināties visus iespējamos apdraudējumus un jābūt gataviem uz tiem atbildēt, piedaloties NATO Austrumu flanga (B9 - Bukarestes devītnieka) valstu vadītāju sanāksmē, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Rīgas domes vadītājam Nilam Ušakovam (S) auglīgāk būtu ķerties klāt un lāpīt ielas, nevis skriet prom no domes uz citu darba vietu, komentējot galvaspilsētas mēra iespējamu kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).