Šonedēļ 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs (ieskaitot Apvienoto Karalisti, kuras politiķi tā arī nav spējuši vienoties par to, kā pildīt referendumā pausto tautas gribu un izstāties no ES) notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās proporcionāli valstu iedzīvotāju skaitam tiks sadalīts 751 mandāts.
Vēlēšanu likumi dalībvalstīs ir atšķirīgi, gluži tāpat kā potenciālā elektorāta attieksme pret šo balsojumu, taču jau tagad var diezgan droši prognozēt, ka nākamais Eiroparlamenta sastāvs diezgan būtiski atšķirsies no pašreizējā. Jāņem vērā tas, ka balsošanas iznākumu šajās vēlēšanās bieži vien nosaka ne tik daudz elektorāta vēlme ietekmēt ES politiku, kā attieksme pret vietējo politiku.
751 rakstām, 705 prātā
Šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas sāksies ar 23. maijā ieplānoto balsojumu Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Dienu vēlāk vēlēšanas notiks Īrijā un sāksies Čehijā, kur tās ilgs divas dienas, sestdien balsos Latvijas, Maltas un Slovākijas vēlētāji, bet svētdien savus eiroparlamentāriešus izvēlēsies pārējās ES valstis. Lai gan šajās vēlēšanās nepiedalās partijas, kas darbotos visas Eiropas līmenī (šāda ideja bija Francijas prezidentam Emanuelam Makronam), balsošanas provizoriskie rezultāti visās valstīs tiks publiskoti vien pēc tam, kad slēgs visus vēlēšanu iecirkņus arī Rietumeiropā - tātad vēlu svētdienas vakarā pēc Latvijas laika.
Vēl pirms pāris mēnešiem bija pārliecība, ka savienības parlamentā tiks ievēlēti 705 deputāti, tomēr gluži tāpat kā pirms pieciem gadiem tiks izspēlēts 751 mandāts. Apvienotā Karaliste, kuras iedzīvotāju vairākums 2016. gada 23. jūnija referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES, joprojām nav spējusi šo procesu realizēt, tādēļ oficiāli ir viena no ES dalībvalstīm, kurai jārīko vēlēšanas. Briti uz Eiropas Parlamentu deleģēs 73 deputātus, kuri savas pilnvaras zaudēs brīdī, kad oficiāli notiks izstāšanās jeb Brexit. Jaunajā parlamenta sastāvā bija paredzēts, ka daļa britu deputātu vietas tiks anulētas, bet daļu aizņems citu valstu pārstāvji. Šis plāns joprojām paliek spēkā - ja Apvienotā Karaliste oficiāli izstāsies no ES, piecus papildu mandātus Eiropas Parlamentā saņems Francija un Spānija, pa trim - Itālija un Nīderlande, divus - Īrija, bet pa vienam vēl deviņas ES valstis, raksta Reuters. Šo valstu potenciālie Eiroparlamenta deputāti kādu laiku būs tā sauktajā gaidītāju sarakstā.
Briti rada jucekli
Lielu jucekli radījis tas, ka līdz pat beidzamajam brīdim nebija skaidrs, vai vēlēšanās piedalīsies arī briti. Taču arī tagad, kad šis jautājums ir atrisināts, problēmu netrūkst. Kā norāda AP, tradicionāli jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām (šajā gadījumā - 27. maijā) ES jaunie deputāti ir uzsākuši parlamentāro grupu veidošanu, lai parlamenta pirmajā plenārsēdē (šogad tā paredzēta 2. jūlijā) ievēlētu gan Eiroparlamenta prezidentu, gan 14 viceprezidentus, gan vēl piecas augsta līmeņa amatpersonas. Tāda pati darba kārtība paredzēta arī šogad, tomēr ir viena liela problēma - kā attiekties pret britu deputātu mandātiem.
Eiroparlamenta deputāti parasti šajā postenī tiek ievēlēti atkārtoti, un daļa pašreizējā sasaukuma parlamentāriešu diezgan skaidri norādījuši - nekādus būtiskus lēmumus pieņemt nav iespējams, kamēr parlamentā vēl pārstāvēti no ES aizejošie briti, raksta AFP. Acīmredzot tā ir atbilde uz radikālā Brexit piekritēju aicinājumu sabotēt parlamenta darbību, gan balsojot par amatpersonām, gan lemjot par nākamo ES budžetu. Pašlaik Apvienotā Karaliste izprasījusi no ES Brexit atlikšanu līdz 31. oktobrim, taču nav nekādu garantiju, ka šajā datumā briti patiešām izstāsies no ES - ja tas nenotiks, tad Eiroparlaments, izvēloties iepauzēt, varētu nespēt arī vienoties par kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam.
Katram savs
Pašlaik Eiropas Parlamentā ir astoņas deputātu grupas, kurās apvienojušās dažādu valstu dažādās partijas. Grupu veidošana ir nozīmīga, jo tikai šādā gadījumā deputātu apvienības var saņemt Eiroparlamenta piešķirtos dāsnos resursus. Deputātu grupu iespējams izveidot vien tad, ja tajā ir vismaz 25 parlamentārieši, kuri pārstāv vismaz ceturto daļu no ES dalībvalstīm.
Eiropas Parlamenta deputātu grupu veidošanās savulaik bija diezgan instinktīva parādība, taču mūsdienās partijas viena ar otru vienošanos cenšas noslēgt jau pirms vēlēšanām.
Tomēr šādas sadarbības iespējas mazina tas, ka katrā ES dalībvalstī ir atšķirīgas problēmas un līdz ar to arī atšķirīgi vēlētāju lēmumi. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktā aptauja, kas tika veikta aprīlī, liecināja, ka elektorāta vairākums ir satraukts par ekonomisko situāciju un bezdarba līmeni, kā nākamās galvenās problēmas tika minētas bezdarbs, imigrācija, terora draudi, cilvēktiesību ievērošana, demokrātijas ievērošana un sociālā aizsardzība, raksta Reuters.
Jaunā Eiropas Parlamenta sastāva prognozēšanu krietni sarežģītāku padara reģionālais aspekts. Piemēram, Francijā nebūtu pārsteigums protesta balsojums pret cerības neattaisnojušā E. Makrona prezidentūru un labs rezultāts Marinas Lepēnas Nacionālistu kustībai, bet Vācijā daudzi apnikušās kancleres Angelas Merkeles pretinieki varētu nobalsot par labējo partiju Alternatīva Vācijai (AfD). Liela intriga ir arī Itālijā, kur par balsotāju atbalstu sīvi cīnās abas koalīcijas partijas, ar kurām konkurēt ir gatavs Silvio Berluskoni. Savukārt Apvienotajā Karalistē, kas būtībā visu šo putru arī ievārījusi, zaudētāji gandrīz noteikti būs valdošie konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi, kuri tā arī nav spējuši vienoties par Brexit.
