Ijabs: Esmu skeptisks par iespēju ātri izraudzīties nākamo EK prezidentu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sadrumstalotības dēļ Eiropas Komisijas (EK) prezidenta un citu augsto amatu ieņēmēju izraudzīšanās varētu nenotikt ļoti ātri, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda EP no apvienības "Attīstībai/Par!" ievēlētais Ivars Ijabs.

Viņš atzina, ka ir diezgan skeptisks par iespēju ātri izraudzīties nākamo EK prezidentu, norādot, ka ES valstu valdību vadītāji šo svētdien, divas dienas pirms jaunā EP sanākšanas, tiksies, lai mēģinātu vienoties par šo amatu.

To Ijabs skaidroja ar lielāku EP sadrumstalotību. "Ja līdz šim EP ir bijis ārkārtīgi komfortabli strādājošs, tāpēc, ka divas lielās grupas, proti, sociāldemokrāti un konservatīvie, varēja principā nosegt visu laukumu un iecelt visas amatpersonas, kuras gribēja, tad šobrīd tām vairs nav vairākuma [..]," skaidroja politiķis, uzsverot, ka tādēļ arī ir gaidāmi kompromisi.

Viņš pauda, ka "lielā intriga ir lielais četrinieks". Bez EK prezidenta ir jāizvēlas EP prezidents, kuru, visticamāk, ievēlēs otrdien, 2.jūlijā, sacīja Ijabs.

Tāpat jāizraugās Eiropas Padomes prezidents, kurš vada valdību vadītāju sanāksmes, un arī augstais pārstāvis ārlietās.

"Tā ir tā četru amatpersonu pakete, par kuru šobrīd tiek spriests," viņš norādīja, piebilstot, ka tas varētu nebūt viegli, jo neviens negribot atkāpties no savām ambīcijām, īpaši, līdzšinējie vairākuma turētāji.

Tai pat laikā viņš atzina, ka liberāļiem ir spēcīgi komisāra amata pretendenti, kas varētu būt kompromisa kandidāti. "Tā kā mēs arī, protams, stāvam uz savu. Un, protams, nevajadzētu aizmirst arī to, ka ir jābūt reģionālajai pārstāvniecībām. [..] Lai ir cilvēki gan no Rietumeiropas puses, nosacīti no vecajām dalībvalstīm, gan no mūsu reģiona. Tā kā tas varētu nenotikt ļoti ātri," vērtēja Ijabs.

Jau vēstīts, ka ES valstu līderi 30.jūnijā rīkos krīzes samitu, lai lemtu par to, kas turpmāk ieņems bloka augstākos amatus, piektdienas rītā paziņoja ES diplomāti.

ES 28 valstu līderi 21.jūnija vakarā tikās vakariņās Briselē pēc tam, kad EP galvenās politiskās grupas atteicās atbalstīt vienu kandidātu EK prezidenta amatam.

ES valstu līderiem ir jānovērš institucionāls strupceļš pēc tam, kad maijā notikušās EP vēlēšanas noveda pie sacensības par ES augstākajiem amatiem, sevišķi EK prezidenta amatu.

Eiropas Tautas partija (EPP) uzstāj, ka tās izvirzītais Vēbers ir spēcīgākais kandidāts uz EK prezidenta amatu, jo EPP ieguva visvairāk balsu EP vēlēšanās. EPP iegūtais balsu skaits gan ir mazāks nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, tāpēc EPP kļuvis grūtāk iegūt EP vairākuma atbalstu Vēbera kandidatūrai.

Uz EK prezidenta amatu pretendē arī sociālistu un demokrātu (S&D) kandidāts Franss Timmermanss un Margrēte Vestagere, kura pārstāv liberāļu frakciju "Eiropas atjaunotne" ("Renew Europe"). Timmermanss ir EK viceprezidents, bet Vestagere ir ES konkurences komisāre.