Otrdien agri no rīta Latvijas premjers Krišjānis Kariņš labākajās ASV prezidenta Donalda Trampa tradīcijās ierakstīja sociālajā vietnē “twitter”: “Ir panākta vienošanās starp 27 dalībvalstīm par ES atjaunošanas fonda izveidi un nākamo daudzgadu budžetu! Latvijas ekonomikai nākamos 7 gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.”
Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.
Katrai Eiropas Savienības valstij obligātā kārtā jāglabā noteikts daudzums degvielas, lai krīzes vai kara gadījumā neapstātos tautsaimniecība. Un arī bez Eiropas norādēm šāds naftas drošības spilvens būtu gana saprātīgs ieguldījums, ja vien Latvija savas rezerves neglabātu ārzemēs.
Latvija ir gatava veikt lielākas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, lai kopā ar citu dalībvalstu iemaksām segtu "Brexit" radīto iztrūkumu, piektdien Bulgārijas prezidentūras ES Padomē rīkotajā konferencē par ES daudzgadu budžetu Sofijā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Grandiozus līdzekļus no Eiropas fondu pīrāga līdz 2020. gadam iecerēts tērēt klimata pārmaiņu apkarošanai – 17,4% no Latvijai pieejamā finansējuma, kas naudas izteiksmē būs 768 922 701 eiro. Šāds dāsnums apstulbinājis pat vides organizācijas, radot aizdomas, ka zem sabiedrībai tik tīkamā zaļummīlas lietussarga tiks pastumti daži dārgi un, iespējams, nevienam nevajadzīgi superprojekti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātajā projektu konkursā par dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi Latvijā kopumā saņemti 16 pieteikumi.
Eiropas Komisija (EK) no 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atgūs neatbilstīgi iztērētos līdzekļus 180 miljonu eiro (126,5 miljonu latu) apmērā, kas tām bija piešķirti no ES lauksaimniecības politikas fondiem.
Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai atbrīvot pirmo daļu 300 miljonu eiro (210,8 miljonu latu) apmērā no banku sektora atbalstam paredzētajiem līdzekļiem, informē EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Šodien Rīgā parakstīts vadības partnerības deleģēšanas līgums starp Eiropas Komisiju un Latvijas Ārlietu ministriju, kas ļaus realizēt ar Eiropas Savienību (ES) saistītus komunikācijas projektus, ik gadu šim mērķim saņemot līdz 200 000 eiro (140 000 latu) no Eiropas Komisijas (EK) budžeta.
Rīgas pašvaldība iecerējusi uzlabot infrastruktūru 13 galvaspilsētas speciālajās mācību iestādēs, un ir iesniegusi projekta pieteikumu Eiropas reģionālās attīstības fonda projektu atlasei.