Pastāvot riskam, ka varētu būt jāatmaksā daļa no saņemtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma par Ģenerāļa Radziņa krastmalā uzbūvētās veloceliņa estakādes nesavienošanu ar neesošo "Rail Baltica" tiltu, Rīgas dome šī jautājuma risināšanai vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).
Rīgas mērs atzina, ka ir informēts par šādu risku. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgas dome par saņemto ES finansējumu Ģenerāļa Radziņa krastmalas atjaunošanas darbus ir veikusi noteiktajos termiņos un labā kvalitātē.
Tādēļ Ķirša ieskatā Rīgas domei atmaksāt līdzekļus par darbiem, kurus Eiropas Komisija varētu novērtēt kā nepabeigtus, nebūtu taisnīgi, jo veloceliņa estakāde nebūs funkcionāla no domes neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to dome vēl par šo jautājumu runās ar SM, un Ķirsis pauda viedokli, ka ministrijai ir jādomā, kā to risināt.
Tāpat Ķirsis minēja, ka darbi ir veikti nepareizā secība - vispirms bija jābūt tiltam, un tikai tad tam klāt bija jāpiebūvē veloceliņa estakāde.
Jautāts, cik liela summa no ES finansējuma izmantota konkrēti estakādes būvniecībai, Ķirsis sacīja, ka estakādes izmaksas bijušas aptuveni 600 000 eiro.
Savukārt SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka sekas veloceliņa nesavienošanai ar tiltu noteiktajā laika periodā ir jāsaprot no Rīgas pašvaldības puses, tostarp kāds ir aktivitātes mērķis un kāds ir periods, kurā tas ir jāizdara, piemēram, piecu gadu laikā.
Komentējot, vai tiltu varētu pabeigt piecu gadu laikā, viņš teica, ka nākamgad pavasarī tiks pabeigtas visas pirmā laiduma konstrukcijas un balsts, kura būvniecībā tiek izmantota jauna tehnoloģija un metodes.
"Šis tilts tiek būvēts un projektēts tā, lai tas ir savienots ar pārkari. Mēs pabeigsim balstu ar betonētu tilta elementa pārkari, kas varbūt izskatīsies pēc tramplīna, bet tilta konstrukcija ir veidota tā, lai, būvējot tālāk, secīgi veidotu savienojumu ar nākamo konstrukciju," norādīja Diļevs.
Tādējādi viena konstrukcijas puse atbalstītu otru, bet, ja nebūs šīs otras puses, konstrukcija var sākt liekties. Attiecīgi tā būs jāpastiprina, piemēram, ar īpašām konstrukcijām, ja nākamo gadu periodā tiltam nauda netiek atrasta, skaidroja Diļevs.
"Ir būtiski tuvāko gadu laikā turpināt tilta konstrukcijas darbus, ja būs pieejams finansējums vismaz daļējā apmērā. Jāskatās, vismaz minimāli, kas ir tie darbi, lai neradītu riskus jau paveiktajiem darbiem," teica Diļevs.
"Rail Baltica" Rīgas centrālā mezgla aktuālā līgumcena kopumā veido 565 miljonus eiro, neieskaitot inflāciju. Tostarp 24% no līgumcenas veido stacijas ēkas pārbūves darbi, 30% - 1435 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un saistītie darbi, 23% - 1520 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un darbi, bet 15% - tilts pār Daugavu. Tāpat līgumā ir iekļauta projektēšana un būvuzraudzība.
Patlaban piesaistītais finansējums ir aptuveni 293 miljonus eiro.
Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve tika veikta projektā par dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā. Kopējais projekta budžets tika plānots 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veidoja ES Kohēzijas fonda finansējums - 23,8 miljoni eiro, bet pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro. Savukārt faktiskās objekta izmaksas būs nedaudz vairāk nekā 26 miljoni eiro.