Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.
ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.
Ašeradens informē, ka Latvija, par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, ir izmantojusi visu ES fondu 2014.-2020.gada piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus konstatēti ļoti augsti riski jaunā ES fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam.
"Nākotnes finansējuma zaudēšana ir absolūti nepieļaujama. Lai nodrošinātu ES fondu investīciju ieplūšanu, visām nozaru ministrijām līdz 2. februārim būs jāsniedz FM priekšlikumi iespējamiem grozījumiem ES fondu 2021.-2027. gada programmā," uzsver Ašeradens.
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā ir pilnībā piesaistīts investīciju projektiem Latvijā. To nodrošināja valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi - budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot Eiropas Komisijas (EK) doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonu eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.
Savukārt 2021.-2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro. 2023.gadā nozaru ministrijas ir izstrādājušas tikai nepilnu pusi jeb 47% no plānotajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem par 1,31 miljardu eiro no plānotajiem 2,8 miljardiem eiro ES fondu un nacionālā finansējuma.
Šajā periodā līdz 2024.gada 22.janvārim sākta 51 projekta atlase ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljoni eiro, kas ir 16% no ES piešķīruma. Īstenošanā ir pirmie 13 projekti par kopējo ES fondu finansējumu 284 miljoni eiro, kas ir 7% no ES piešķīruma.
Ar Atveseļošanas fondu Latvijas tautsaimniecībā paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro. 2023.gada 22.decembrī Latvija iesniegusi EK otro maksājuma pieprasījumu par 43 rādītāju izpildi, lai saņemtu no EK 335,7 miljonus eiro.
Līdz 2024.gada janvārim kopumā izpildīts 61 rādītājs no Latvijai noteiktajiem 229 atskaites punktiem un mērķiem. Investīciju noteikumi ir apstiprināti par 91% no pieejamā finansējuma, projektu atlases ir par 66% jeb 1,3 miljardiem eiro, savukārt īstenošanā ir projekti par 49% jeb 968,4 miljoniem eiro.
Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir izstrādājusi ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei, kas paredz ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda programmas grozījumu izstrādi. Tādējādi ministrijām līdz 2.februārim ir jāiesniedz FM pamatoti priekšlikumi investīciju optimizēšanai, kas būtiski palielina investīciju izdevumus jau 2024.gadā un turpmākos gados izpilda minimālos ikgadēji deklarējamo izdevumu EK mērķus, kā arī ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu.
Pēc šīs informācijas saņemšanas FM apkopotos pārdaļu priekšlikumus un potenciālos finansējuma avotus izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024.gada martā. FM 2024.gada otrajā ceturksnī iesniegs MK programmas grozījumu projektu.
Finanšu ministra vadībā no 2023.gada sākuma darbojas ministru tematiskā komiteja ar mērķi stratēģiskā virsvadībā nodrošināt efektīvu un intensīvu ES fondu un Atveseļošanas fonda ieviešanu. ES fondu tematiskās komitejas galvenie uzdevumi - vienoties par prioritārajām investīcijām un projektiem un uzraudzīt to īstenošanu, izvērtēt un nodrošināt izmaiņu ieviešanu normatīvos aktos, kā arī mazināt administratīvo slogu.