Grandiozus līdzekļus no Eiropas fondu pīrāga līdz 2020. gadam iecerēts tērēt klimata pārmaiņu apkarošanai – 17,4% no Latvijai pieejamā finansējuma, kas naudas izteiksmē būs 768 922 701 eiro. Šāds dāsnums apstulbinājis pat vides organizācijas, radot aizdomas, ka zem sabiedrībai tik tīkamā zaļummīlas lietussarga tiks pastumti daži dārgi un, iespējams, nevienam nevajadzīgi superprojekti.
Pamatu bažām rada gan gudronu dīķu neizsmeļamā finansiālā apetīte, gan Latvijas elektromobilizācijas plāns.
Biotopi nodarbinātībai
Dokumentu, kas regulēs triju Eiropas fondu plūsmas uz Latviju, sauc Darbības programma «Izaugsme un nodarbinātība». Tas tapis ilgās mokās – septiņās versijās. Galu galā beidzot valdība projektu ir akceptējusi, uz Briseli aizsūtījusi, un, kā vēsta Finanšu ministrija, tagad triju mēnešu laikā tiek gaidīts Eiropas Komisijas saskaņojums vai attiecīgi – iebildumi.
Atbilstoši nosaukumam varētu šķist, ka šajā programmā naudu paredzēts tērēt valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju nodarbinātībai. Taču izrādās – ne tikai. Piemēram, viens no mērķiem ir sekojošs: «60% ES nozīmes biotopiem un sugām Latvijā tiks nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss.» Un šāda nepieciešamība tiek pamatota ar faktu, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Dokumenta piektajā versijā biotopu drāmu autori gan centās mīkstināt, norādot, ka «tikai 18% biotopu un 10% sugu aizsardzības stāvokļa nelabvēlīgajam vērtējumam ir objektīvs pamats». Taču no gala versijas šis formulējums izņemts laukā, tāpat kā precīzā norāde, ka nauda tiks tērēta, lai biotopu skaitu valstī palielinātu par 27%, bet sugu skaitu par 32%. Tagad dzīvotņu daudzums, kas saņems atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi, izmērīts 23 118 hektāros. Vienlaikus vides monitoringa vietu skaitu gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības jomā valstī iecerēts palielināt par 270 vietām.
Kāds tam sakars ar Izaugsmi un nodarbinātību? Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis secina, ka nekāds: «Vai biotopi sekmēs mums nodarbinātību? Nē. Un atjaunojamās enerģijas īpatsvars mums jau šobrīd ir gandrīz lielākais Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā esam otra nabadzīgākā valsts! Varbūt tomēr prioritātes ir jāpamaina? Varbūt vajadzētu aizstāvēt nacionālās intereses!»
Jāmaina prioritātes
Programmas tapšanas gaitā Pašvaldību savienība to arī rosināja darīt – tā vietā, lai tērētu naudu biotopu ierīcībai, kanalizācijas projektiem un ogļskābās gāzes apkarošanai, maksimāli novirzīt līdzekļus īstām prioritātēm. Piemēram, transporta infrastruktūrai un ražošanai. Taču savienības iebildes vismaz pagaidām nav ņemtas vērā. ES direktīvu ieviešanai nauda tiks atvēlēta pilnā apmērā. No mērķa – atjaunojamo resursu īpatsvaru palielināt līdz 40% – Latvija neatteikšoties. Arī fakts, ka Latvija ir vienīgā dalībvalsts, kas absorbē vairāk ogļskābās gāzes, nekā saražo, tiek ignorēts.
Taču tā gluži nav, ka no klimata naudas transporta infrastruktūra nemaz nesaņems. Nelaime vien tā, ka to saņems arī tāda infrastruktūra, ka bez treknām subsīdijām ir konkurētnespējīga un nevienam nevajadzīga. To sauc par Latvijas elektromobilizāciju. Pret šiem tēriņiem iebildusi arī Latvijas Lielo pašvaldību savienība, taču kā paskaidro tās pārstāvis Māris Kučinskis: «VARAM to dzen cauri, jo Brisele prasa.» Izklausās pēc atrunas.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka elektromobiļu iegādes subsidēšanai un uzlādes staciju ierīkošanai valdība jau piecus miljonus atvēlējusi un perspektīvā iezīmējusi vēl 30 miljonu. A. Jaunsleinis stāsta, ka Igaunijas kolēģi ar līdzīgu zaļo projektu jau iegrābušies, mašīnas saņēma pašvaldību sociālie dienesti, bet ziemā tās nācās nolikt pie staba – atšķirībā no sociālajiem dienestiem elektroauto aukstumā nestrādā.
Instruments vides sačakarēšanai
Par izšķērdīgo elektrifikāciju nobažījies arī Vides aizsardzības klubs. Tā vadītāja Elita Kalniņa spriež, ka valsts šobrīd apņēmusies nepilnīgā tehnoloģijā guldīt milzīgu naudu. Sajūta esot, ka zem vides aizsardzības cepures tiek mēģināts pabāzt visdīvainākos projektus, kam ar vidi mazs sakars. Pat skandalozais Karvas HES, ko visi zaļie ienīst, būvēts ar klimata instrumenta atbalstu. Tajā pašā laikā vides inspektoru algošanai valstij hroniski trūkst naudas.
Atšķirībā no pašvaldībām, arī attiecībā uz energoefektivitātes programmas grandiozajiem tēriņiem, Vides klubs ir skeptisks – kā tas nākas, ka galvenās ieguvējas no siltināšanas ir bankas, bet iedzīvotāji sūdzas par slikto klimatu savos nosiltinātajos mitekļos.
Paradoksālākais, ka šajā Eiropas naudas dalīšanas festivālā gandrīz katra izdevumu pozīcija tiek pamatota ar cīņu par klimata pārmaiņu samazināšanu, kaut gan arvien vairāk zinātnieku pasaulē atzīst, ka cilvēka ietekme uz klimatu ir krietni pārspīlēta. Toms Bricis – Latvijas atpazīstamākais laikapstākļu ziņotājs un pētītājs – klimata pārmaiņas pat ironizējot nodēvējis par mūsdienu reliģiju. Viņš stāsta, ka nule Britu meteodienests paziņojis – pēdējos 20 gados globālā sasilšana ir apstājusies. Savukārt zviedri izmērījuši, ka ledus daudzums Baltijas jūrā palielinās.
Tātad uzturēt globālās sasilšanas reliģiju dzīvu ir svarīgi vien tāpēc, lai «zaļais» bizness un CO2 kvotu tirgus turpinātu ražot naudu.
***
VIEDOKLIS
Andris Jaunsleinis: «Vai biotopi sekmēs mums nodarbinātību? Nē. Un atjaunojamās enerģijas īpatsvars mums jau šobrīd ir gandrīz lielākais Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā esam otra nabadzīgākā valsts! Varbūt tomēr prioritātes ir jāpamaina?»