PĒTĪJUMS: ES nauda devusi lielus labumus atsevišķiem cilvēkiem, ne sabiedrībai kopumā
Eiropas Savienības dāvinātā nauda devusi lielus labumus atsevišķiem cilvēkiem, bet ne valstij un sabiedrībai kopumā.
Finanšu ministrija un Valsts kase iesniegušas Eiropas Komisijā visus dokumentus par Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas iztērēšanu Latvijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Šis periods Latvijā oficiāli beidzies 2017. gada 31. martā, bet ne bez atrunām, ka divu projektu izpildes apliecinājums tomēr vēl tikšot gaidīts līdz 2019. gada 31. martam. ES 2007.-2013. gada plānošanas periods bija pirmais pilnais periods Latvijai, pēc kura iespējams pamatoti spriest, vai ES dotā nauda patiešām attaisno cerības, kuru dēļ Latvijas valsts pārvaldes aparāts sarunāja Latvijai vietu ES un 676 700 Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju 2003. gada 20. septembrī devuši atbildi «par» uz jautājumu «Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?». «Pret» saskaitītas 325 980 balsis.
Dāvana 7,4 miljardu eiro vērtībā
Latvijas valsts iestādes apliecina, ka Latvija saņēmusi pilnīgi visus ieplānotos 4,5 miljardus eiro no Kohēzijas politikas ES fondiem (tie ir Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un pats naudīgākais - Kohēzijas fonds) un kopā 2,9 miljardus eiro speciāli lauksaimniecībai no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda. Papildus tam 1,2 miljardi eiro zemniekiem, zvejniekiem un mežu apsaimniekotājiem sadalīti lauksaimniecības atbalsta maksājumos. Latviju sasniegušas arī daudzas sīkākas naudas straumītes kaut vai tādā veidā, ka ES iestādes apmaksājušas žurnālistu, jauniešu un daudzu citu interesentu viesošanos ES svētvietās Briselē. Pretī Latvija likusi gan maksājumus ES budžetā, gan izdevumus par daudzu un dažādu ES amatpersonu un sabiedrības aktīvistu uzņemšanu un atbalstīšanu.
Latvijā nenopelnītās naudas ieplūde saskaņo Latvijas bēdīgo ekonomisko situāciju ar acīmredzamo faktu, ka Rīgā lielveikali ir joprojām atvērti un ne pilnīgi tukši no pircējiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Celtniecība celtniecības dēļ
Nav īpašu pazīmju, pēc kurām ES 2007.-2013. gada naudas dāvinājumi Latvijai atšķirtos no sākotnējiem vai tagadējiem naudas dāvinājumiem. Labums no tās tikai ar naudas saņemšanu tieši saistītajiem cilvēkiem, bet valstij un sabiedrībai kopumā no ES naudas ļaunuma ne mazāk kā labuma. ES dotā nauda padara Latvijas ekonomiku tikpat šķību, cik šķībi par šo naudu tika celts Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss. Tagad gan tas kaut kā sastutēts un atrādīts sabiedrībai, lai Latvijai nebūtu jāatdod ES šīs Latvijas celtnieku un piedevām medicīnas vizītkartei, bet ne cilvēku ārstēšanai derīgās ēkas būvēšanā iztērētā nauda. ES tomēr rezervējusi sev tiesības vēl divus gadus sekot, kas īsti ar šo ēku notiks - cik cilvēku uzdrošināsies tajā uzturēties un vai ēka nesabruks, kad tai pieliks vēl kaut ko pēc sākotnējā projekta paredzētu. Projekta izpildē iesaistītie ir vienīgie, kuri varbūt spējuši iestāstīt paši sev, ka vispār bija vajadzība celt jaunu slimnīcas ēku valstī un pilsētā, kur iedzīvotāju skaits sarūk un esošās slimnīcas stāv tukšas, jo ne valsts, ne iedzīvotāji nespēj samaksāt par ārstēšanos tajās.
Demonstratīvas nevajadzības ziņā ar Stradiņa slimnīcas jauno korpusu konkurē Latvijas Universitātes dabas zinātņu fakultāšu jaunbūve.
Nākotnes riski
Ne fiziskajā, bet ekonomiskajā telpā grīļojas divreiz pa 150 miljoniem eiro vērtais Krievu salas piestātņu un uz tām uzbūvētā dzelzceļa atzara projekts. Tādā veidā Rīgas brīvostā notikusi ogļu ostu pārbīdīšana tālāk no pilsētas centra, bet toties ar nosacījumu, ka visa ogļu masa tiks vesta cauri pilsētas centram un bez garantijām, ka vispār būs ogles, ko vest. Pērngad ogļu bija ekstrēmi maz, šogad - jau necerēti daudz, ar šīm svārstībām itin kā speciāli parādot, ka visa ES ar savu EK, nemaz nerunājot par Latviju, valsts uzņēmumu Latvijas dzelzceļš un Latvijas ostu uzņēmumiem, tur maz ko var ietekmēt. Ja ogles būs, tad to bīdīšana cauri Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai un tālāk pa Pārdaugavu būtu jāapvieno ar šīs stacijas pārbūvi un tuneļu izbūvi Rail Baltica vajadzībām, kas izskatās pēc praktiski nerealizējama uzdevuma. Varbūt jācer uz to, ka EK ļaus norakstīt Krievu salā ieraktos eiro miljonus uz Rail Baltica miljardu rēķina.
Apmaksā dedzināšanu un pūdēšanu
Nepanesamu nastu Latvijai uzlikusi tā ES naudas porcija, par kuru visa valsts pārklāta ar biomasas koģenerācijas stacijām tādā koncentrācijā, it kā Latvijai tuvotos jauns ledus laikmets ar tādu īpatnēju aukstumu un ledu, kas kokus un visus citus augus nevis iznīdēs, bet liks tiem augt vēl trakāk nekā ekvatoriālajos džungļos. Tagad Latvijas mežu izcērt ar mērķi koksni vienkārši iznīcināt - sasmalcināt un sadedzināt - prasa lielāku enerģijas patēriņu, dedzinot fosilo degvielu mežizstrādes, koksnes transporta, sasmalcināšanas un citas tehnikas darbināšanai, nekā pēc tam tiek atgūts, dedzinot koksni elektrības ražošanai un pusi no iegūtā siltuma laižot gaisā, tajā skaitā speciāli tērējot enerģiju elektrības ražošanas iekārtu dzesēšanai, jo Latvijā nav rūpniecības, kas spētu patērēt to siltuma daļu, ko nespēj uztvert elektrības ražošanas iekārtas. Elektrības ražošanas radītais enerģijas deficīts naudā tiek segts ar visas Latvijā patērētās elektrības sadārdzināšanu, kas ļoti apgrūtina rūpniecības attīstību gan tiešā veidā, gan kā kārtējais stimuls darba spējīgajiem mukt no Latvijas. Šajā un citos gadījumos par palīdzību Latvijai tiek pasludināta nauda, ar kuru īstenībā tādas valstis kā Vācija vai Dānija palīdz saviem uzņēmējiem tikt vaļā no nelikvīdiem - no tādiem ražojumiem, kādus par savu naudu neviens no viņiem nepirktu.
Pie tā paša - nebrīnīsimies par cukura cenu kāpumu ES, kas piespiež labākās zemes izmantot kukurūzas audzēšanai, lai šo kukurūzu sapūdētu biogāzes iegūšanai.
Finanšu ministrija maldās un maldina
Kad kaut ko labu par ES fondu apgūšanas rezultātiem cenšas pastāstīt Finanšu ministrija, nekas tai nesanāk.
Neizdalot tieši 2007.- 2013. gada posmu, Finanšu ministrija saskaitījusi, ka «2006.-2015. gadā ekonomiski aktīvo komersantu skaits ir audzis no 22 līdz 48 uz 1000 iedzīvotājiem», un iekļāvusi šos skaitļus ES palīdzības veicināto sasniegumu sarakstā. Finanšu ministrija liekas nepamanījusi visai sabiedrībai atklāto Latvijas nodokļu maksātāju saraksta juridisko personu sadaļu, kas parāda, ka «ekonomiski aktīvo komersantu skaits» ir pilnīga fikcija. Proti, no 180 tūkstošiem nodokļu maksātāju sarakstā iekļauto «komersantu» simt tūkstoši 2016. gada laikā un līdzīgi iepriekšējos gados valstij nodokļos samaksājuši apaļu nulli vai dažus eiro centus, bet ne vairāk par dažiem eiro. Uz to pašu attiecas Finanšu ministrijas nosauktais skaitlis, ka «1291 uzņēmums saņēmis atbalstu biznesa inkubatoros». Labi, bet kāds ir šā atbalsta rezultāts? Ja rezultāts būtu reāla uzņēmējdarbība, tad finanšu ministre Dana ReiznieceOzola par savu galveno uzdevumu nebūtu izvēlējusies palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem, jo cilvēki Latvijā slimo reāli , bet uzņēmējdarbība ir fiktīva.
Ar mīnusa zīmi jāvērtē Finanšu ministrijas izceltais fakts, ka «72 876 jaunieši saņēmuši stipendiju profesijas apguvei». Īstenībā šis biedējoši lielais jauno cilvēku skaits ticis gatavots profesionālo bezdarbnieku dzīvei - naudas saņemšanai par to, ka viņi atrādīsies sociālajiem darbiniekiem, karjeras konsultantiem un psihologiem, pratīs uzrakstīt pareizus lūgumrakstus palīdzības saņemšanai un neapdraudēs sociālās palīdzības sistēmu ar to, ka sākuši strādāt.
Netērēt sliktāk nekā tērēt
Tikpat slikta kā ES naudas tērēšana bijusi arī ES naudas netērēšana, kad Latvija augstprātīgi atsacījās no 200 miljoniem eiro jaunu pasažieru vilcienu pirkšanai. Skaidrāk sakot, toreizējā Valda Dombrovska vadītā koalīcija sapinās koalīcijas dalībnieku solījumos dažādiem vilcienu būvētājiem noorganizēt iepirkuma konkursu tā, lai uzvarētu tieši šīs firmas vilcieni. Dažādo solījumu kopsaucējs izrādījās solījums vismaz nenopirkt konkurentu vilcienus, ja vilcienus nepērk vispār. Tiklīdz šis iepirkums bija pilnīgi un galīgi izjucis, jau V. Dombrovska kārtējā valdība sāka mierināt sabiedrību, ka Latvija varot nopirkt vilcienus arī par savu naudu. Četru gadu laikā pierādījies, ka īstenībā Latvija bez ES naudas vairs nevar neko.
ES 2007.-2013. gada plānošanas periods
No palīdzības fondiem saņemti
2,9 miljardi eiro pārtikas ražošanas atbalstam no
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda,
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai,
Eiropas Zivsaimniecības fonda.
*
4,5 miljardi eiro kohēzijas politikas naudas no
Eiropas Sociālā fonda,
Eiropas Reģionālās attīstības fonda,
Kohēzijas fonda.