Ar pārliecinošu vairākumu likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai, Saeima ceturtdien ne tikai nodeva izskatīšanai komisijām, bet arī apstiprināja pirmajā lasījumā. Nacionālās apvienības, kas ir vienīgais šo likumprojektu neatbalstošais politiskais spēks, mierinājumam vien tika ievērojami pagarināts priekšlikumu iesniegšanai paredzētais laiks.
Pieņemot Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, līdzekļi tiks iedoti "naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas", šādu viedokli šodien Saeimas sēdē pauda Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
No Saeimas frakcijām tikai Nacionālā apvienība (NA) pauž atklātas iebildes pret Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Divi gadi bijis pietiekams laiks, lai daži politiskie spēki mainītu savu “stingro pozīciju” un “Attīstībai/Par!” kā padarītu beidzot no savu solījumu saraksta varētu izsvītrot izņēmuma kārtā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļauto restitūcijas jautājumu jeb 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai.
Tieši vienu mēnesi pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas Bauskas komunistu komiteja izziņoja mītiņu Bauskas ebreju nogalināšanas vietā un atļāva vietējam laikrakstam “Komunisma Ceļš” par šo vietu uzrakstīt kaut burtiski trijos vārdos, ka “te sagula Bauskas ebreji”.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 25.augustā, skatīs iespējamo likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Ebreju nogalināšanas attaisnošanai Tukumā vajadzēja izdomāt “žīdu briesmu darbus Majoru mežā”, jo no vairāk nekā tūkstoša Tukuma apriņķī dzīvojušo ebreju vainot par 1940./1941. gada represijām pret latviešiem bija iespējams tikai vienu vienīgu “žīdeli Kacu”.
Melu ziņas un naida runas Gustava Grīnberga (1884–1981) vadītajā avīzē neattaisno tas, ka avīzes pirmais numurs iznāca 1941. gada 29. jūlijā, bet Tukuma ebreji tika nošauti jau jūlija vidū.
Šodien plkst.10, pieminot Otrā pasaules kara ebreju tautas genocīda upurus, Jelgavas vadība un Ebreju biedrības biedri noliks ziedus pie piemiņas akmens Zālītes ielā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 19.februārī plkst.14 skatīs krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par naidīgu, pret ebreju tautības cilvēkiem vērstu tekstu publicēšanu internetā
Nacistu Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnes muzejs līdz šim identificējis vairāk nekā 60% no 400 000 ieslodzīto, teikts piektdien muzeja vietnē publicētajā paziņojumā.
Rumbulas memoriālā notika piemiņas brīdis, kas veltīts Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas gadadienai. Piedalījās Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
40 miljoni eiro neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju tiktu pielikts punkts, vērtējot partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) priekšlikumu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, norāda ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.
Latvijas ebreju kopienai piešķirto atlīdzību caurspīdīguma nolūkos uzglabās Valsts kasē nevis kādā komercbankā, šodien apstiprināja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.
Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins svētdien paziņoja, ka Vācijas amatpersonas izteiktais brīdinājums ebrejiem nenēsāt tradicionālās galvassegas publiskās vietās ir "kapitulācija antisemītismam" un pierādījums, ka ebreji šajā valstī nav drošībā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sestdien solījis, ka anektēs ebreju kolonistu apmetnes Rietumkrastā, ja tiks pārvēlēts uz ceturto termiņu premjera amatā.
Pat vairāk nekā 200 miljoni eiro – šāda ir summa, ko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze Šamir vēlas saņemt no Latvijas valsts par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Tā vēsta portāls pietiek.com.
Vācijas varasiestādes turpina meklēt likumīgos īpašniekus 2500 mākslas darbiem, kas, kā tiek uzskatīts, tikuši ekspropriēti nacistu režīma laikā, ceturtdien pavēstīja Finanšu ministrijas amatpersonas.
Aptuveni 90% ebreju uzskata, ka Eiropā, īpaši Francijā, antisemītisms pēdējo gadu laikā ir pieņēmies spēkā, liecina pirmdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) pētījuma rezultāti.