Skatīs rosinājumu par 40 miljonu izmaksu 10 gados ebreju kopienai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 25.augustā, skatīs iespējamo likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

LETA vēstīja, ka jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.

Vienīgi 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica nelielas ar šo jautājumu saistītas daļas - piecu īpašumu - nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), viņš šo jautājumu iekļāvis darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu.

Bondars skaidroja, ka pašlaik iespējamais likumprojekts formāli vēl nav nonācis Saeimas izskatīšanā, tāpat tam arī neesot konkrēti virzītāji, bet tas ir tapis sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā "Attīstībai/Par!" atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.

2019.gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.

Vaicāts, vai arī tagad iespējamajam likumprojektam var nebūt atbalsta, Budžeta komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka apspriešanas gaitā varēs redzēt, vai tam ir vai nav vairākuma balsis. Bondars uzsvēra, ka sarežģītus jautājumus ir viegli nolikt malā, taču nevajag baidīties tos risināt.

Iespējamajā likumprojektā, kam pašlaik nav likuma grozījumu statuss, norādīts, ka Latvijā okupācijas laikā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Savukārt nacistiskais režīms īstenoja holokaustu un gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijā dziļi iesakņojušos sabiedrības daļu - ebreju kopienu. Holokausta rezultātā tika iznīcināti ebreji, viņu mantinieki un personas, kas darbojās ebreju sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, akcentēts potenciālajā likumprojektā.

Dokumenta anotācijā norādīts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Holokausta laikā tika iznīcināta 90% no Latvijas pirmskara ebreju kopienas, kas liedza Latvijas ebreju kopienai līdz šim pilnībā atgūt tos īpašumus, kuri tai piederēja 1940.gada 16.jūnijā. Šā iemesla dēļ šie īpašumi nonāca Latvijas valsts, bet ne Latvijas ebreju kopienas īpašumā. Šajā likumā paredzētais atlīdzinājums ir Latvijas labas gribas atlīdzinājums par šo neatgūto īpašumu, norādīts dokumentā.

Likuma mērķis ir atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai, ar labu gribu atlīdzinot restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteikto kadastrālo vērtību, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

No valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir paredzēts izmaksāt 40 miljonus eiro, ko ik pa četriem miljoniem gadā izmaksātu no 2023.gada līdz 2032.gada beigām. Summa aprēķināta pēc 1940.gada 16.jūnijā ebreju kopienai piederējušo īpašumu, kuri līdz šim nav atgūti, kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī, kad tas bija ap 47,8 miljoni eiro.

Atlīdzinājumu izmaksātu nodibinājumam "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds", tajā skaitā Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī citām likumprojektā paredzētajām darbībām.