Rīgas Aktīvo senioru apvienības (RASA) un Latvijas Nedzirdīgo savienības biedri uzsākuši digitālo aģentu mācības programmas Mana Latvija. Dari digitāli! ietvaros, apgūstot e-pakalpojumu, e-adreses, e-paraksta un citu digitālo rīku lietošanu.
Jau tagad e-paraksta izveidē ieguldīti 15-20 miljoni eiro, bet tas ir lietotājiem neērts un sarežģīts. Par e-parakstu atbildīgais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no skaidrām atbildēm uz jautājumiem izvairās.
No 1. marta droša elektroniskā paraksta lietotājiem ir pieejams parakstīšanai nepieciešamās programmatūras e-parakstītājs 1.4.1. atjauninājums, kurā mainīts e-paraksta radīšanai izmantotais kriptogrāfijas algoritms.
No šodienas droša elektroniskā paraksta lietotājiem ir pieejams parakstīšanai nepieciešamās programmatūras eParakstītājs 1.4.1. atjauninājums , kurā mainīts eParaksta radīšanai izmantotais kriptogrāfijas algoritms. Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk - LVRTC) un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv aicina eParaksta lietotājus nekavējoties savos datoros atjaunināt programmatūru eParakstītājs.
Elektroniskā paraksta (e-paraksta) rekordisti ir valsts un pašvaldību institūcijas, kas arī saprotams, jo tas aizvieto rokas parakstu un pašvaldības un valsts iestādēs ik dienu tiek parakstīts ļoti daudz dokumentu.
Pašlaik ik mēnesi e-paraksts tiek lietots aptuveni 300 000 reižu. Tas nozīmē, ka reizi desmit sekundēs ar e-parakstu tiek apstiprināts dokuments, liecina VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) apkopotā informācija. Tomēr joprojām eparakstu lieto tikai daļa uzņēmumu un iedzīvotāju.
Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pasteidzās pirmie iegūt eID karti jeb personas apliecību, nu tā krietni pirms laika jāmaina. Tas tā notiek e-paraksta dēļ, kurš piešķirts vien uz diviem gadiem, kaut arī pati karte derīga piecus gadus.
Turpinot pavasarī uzsākto sadarbību, šī gada 10.decembrī Latvijas Dabas fonds parakstījis līgumu ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par sadarbību "zaļas" e-pārvaldes popularizēšanā.
Latvijā pēdējā pusgada laikā ir samazinājies to cilvēku skaits, kuru rīcībā ir e-paraksta karte, virtuālais e-paraksts un eID karte, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītās aptaujas rezultāti.
Pirms gada, ieviešot virtuālo eparakstu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta prognozēja, ka tā lietotāju skaits gada laikā varētu pieaugt līdz 100 000.
Lai gan Latvijā elektroniskais paraksts ir ieviests 2006. gadā un kopš šā februāra darbojas arī Eiropā unikālais virtuālais eParaksts, tikai 32 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniska formāta dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Šobrīd eparaksta lietotāji ātri, lēti un ērti interneta vidē var oficiāli sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantot epakalpojumus, kā arī slēgt līgumus un vienošanās, nosūtīt iesniegumus un cita veida oficiālu informāciju tiem komercpakalpojumu sniedzējiem, kas savus klientus ir gatavi apkalpot arī elektroniski.
Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija(LSAKA) kā nozares profesionālā organizācija vērš uzmanību uz tendenciozām, pretrunīgi vērtējamām prasībām VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (turpmāk tekstā – LVRTC) izsludinātajā iepirkumā „Sertifikācijas pārdošanas veicināšanas stratēģijas, metodoloģiju un risinājumu izstrāde, ieviešanas procesa vadība”.
Vienotajam valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālam "latvija.lv" pēdējo triju mēnešu laikā izveidoti septiņi jauni e-pakalpojumi, līdz ar to iedzīvotājiem pašlaik pieejami 36 pakalpojumi, žurnālistiem otrdien pastāstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Māris Krastiņš.
Pēc diviem gadiem e-parakstu varēs lietot 100% Latvijas iedzīvotāju, otrdien intervijā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" prognozēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija piedāvājusi palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā.