Jau tagad e-paraksta izveidē ieguldīti 15-20 miljoni eiro, bet tas ir lietotājiem neērts un sarežģīts. Par e-parakstu atbildīgais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no skaidrām atbildēm uz jautājumiem izvairās.
Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, Nepilni 45% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir vispārējas zināšanas par e-parakstu, tomēr lielākā daļa par to neko tuvāk nezina vai nav dzirdējuši vispār. Tikai viens no desmit aptaujātajiem iedzīvotājiem e-parakstu ir lietojis vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā, turpretī 80% no aptaujātajiem to nav darījuši nekad.
Iespējams, galvenais iemesls eparaksta buksēšanai ir skaidru un definētu mērķu trūkums. Par e-parakstu atbildīgais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ne reizi nav definējis, kādu mērķi ar e-paraksta un ar to saistītajiem pakalpojumiem jāsasniedz. Turklāt iestādes vadītājs Jānis Bokta uz uzdotajiem jautājumiem tiešas atbildes nesniedz, bet izvairīgi apmierinās ar vispārīgiem tekstiem.
Jautājumi, kas tika uzdoti Boktam:
Kāds ir e-paraksta projekta nodošanas grafiks?
Kādi pakalpojumi un kādos termiņos iedzīvotājiem būs pieejami?
Kāpēc e-paraksta izstrāde ir prasījusi tik daudz laika?
Kādas ir pakalpojumu ieviešanas prioritātes?
Ko esiet mācījušies no kļūdām līdzšinējā komunikācijā un kā tās plānots labom, ņemot vērā zemo sabiedrības izpratnes līmeni?
Bokta pats pēc saviem ieskatiem izvēlējās atbildēt uz šādiem jautājumiem:
Kāpēc bija nepieciešama jauna tehnoloģiskā platforma?
Jaunās tehnoloģiskās platformas izstrādes termiņi.
Kas iedzīvotājiem ir pieejams līdz ar jaunās platformas ieviešanu?
e-Identitāte tik pat svarīga kā eParaksts.
Cik aktīvi tiek lietots eParaksts?
eParaksts kā tāds nav vajadzīgs - vajadzīgi pielietojumi
Tomēr šie reklāmas saukļiem līdzīgie teksti, ko uz paša izdomātajiem jautājumiem sniedza Bokta, nekādā veidā neatbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī neļāva spriest par kādiem centiem izvairīties no e-veselība 2 likteņa.
Tādēļ Bokta tiek aicināts iedziļināties uzdotajos jautājumos un atbildēt uz tiem pēc būtības.
Pretējā gadījumā var izrādīties, ka par tik svarīgo nodēvētā e-identitāte var izrādīties vien burbulis. Jau tagad cilvēki būtu gatavi izmantot viegli lietojamu e-identitātes platformu, lai varētu autorizēties un veikt darījumus ar vienu identitāti, nevis katrā bankā, pakalpojuma sniedzēja, veikala u.c. platformā ievadot citu tikai šim tirgotājam, pakalpojumu sniedzējam atbilstīgu e-identitāti.
Ja e-paraksts un e-identitāte tiešām tiktu izstrādāta ar mērķi, lai atbrīvotu cilvēkus no ntajām banku, lojalitātes un citām kartēm naudas maciņos, tad arī izstrādātā e-paraksta platforma tiktu veidota tā, lai būtu saprotama ikvienam, kam ir pamatskolas līmeņa datorprasmes.
Lai iegūtu mobilajā tālrunī iegūtu e-paraksta aplikāciju, ir jāveic astoņi soļi, no kuriem viens ir sagaidīt DPD kurjeru, kurš piegādās līgumu. Šāda situācija digitālajā laikmetā ir absurda, jo pietiktu ar autorizēšanos e-paraksta sistēmā datorā, lai apliecinātu savu identitāti un iegūtu iespēju lejuplādēt aplikāciju, kā arī piekļuves datus un savu mobilo identitāti.
Šie ir tikai daži no satraucošajiem jautājumiem, uz kuriem pašam LVRTC vajadzētu atbildēt jau tuvākajā laikā, lai nepiedzīvotu kārtējo naudas izmešanu vējā un nekam nederīga pakalpojuma izstrādi par bargu naudu.
