Latvija Azerbaidžānai piedāvā e-paraksta pakalpojumus

© Anita Roze

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija piedāvājusi palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā.

To ceturtdien, 12.maijā, Latvijas un Azerbaidžānas transporta ministru preses konferencē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņa tikšanās ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu notika Latvijas un Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas (SVK) ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos 4.sēdes ietvaros, kas ilgst no 11. līdz 13.maijam Latvijā. Nākamā SVK sēde paredzēta Azerbaidžānā.

Azerbaidžānas puse ir ļoti ieinteresēta sadarbībā ar Latviju, tai skaitā investīciju jomā, atzina Mammadovs. Arī Augulis apliecināja, ka Azerbaidžāna ir viena no stabilākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Latvijas puse informēja azerbaidžāņus par iespējām investēt Latvijas ostās un loģistikas centros, pārrunāja aviosatiksmes attīstību starp abām valstīm. Tika piedāvāts Azerbaidžānas preču tranzītam izmantot Latvijas transporta sistēmu, tai skaitā iespēju 24 stundu laikā preces no Latvijas loģistikas un distribūcijas noliktavām nogādāt veikaliem līdz pat Helsinkiem, Stokholmai, Minskai, Varšavai vai Maskavai. Azerbaidžānas puse, savukārt, vērsa uzmanību uz to, ka Ziemeļu – Dienvidu un Austrumu – Rietumu transporta koridoru potenciāla izmantošana, šķērsojot Azerbaidžānas teritoriju, nodrošinātu Latvijas pieeju Vidējiem Austrumiem, kur tai paveras plaši tirgi.

„Tieši transporta, loģistikas un tranzīta nozares ir tās, kur abām valstīm ir daudz saskarsmes punktu – Azerbaidžānas pusi ļoti interesē Latvija kā investīcijām, biznesam un uzņēmējdarbības videi draudzīga valsts, mūsu dalība Šengenas līgumā nodrošina arī mūsu partneriem lielākas iespējas iekļauties Eiropas Savienības tirgū,” norādīja Augulis.

Azerbaidžānā izstrādāta valsts programma dzelzceļa sistēmas attīstīšanai no 2010. līdz 2014.gadam, un viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir esošā vilcienu parka modernizācija. Tā kā šos vilcienus būvēja „Rīgas Vagonbūves rūpnīca”, tā kopā ar tai daļēji piederošo remonta un uzturēšanas uzņēmumu „Zasulauks” varētu piedāvāt arī vilcienu atjaunošanu un modernizēšanu. „Mums ļoti interesē dzelzceļa jomas projekti, ar Azerbaidžānas valdības atbalstu tiek veidota arī jauna dzelzceļa līnija caur Gruziju, vērienīgi transporta projekti ir Turcijā,” uzsvēra Azerbaidžānas transporta ministrs.

Azerbaidžāņi izrādīja lielu interesi par Latvijas pieredzi virtuālā e-paraksta ieviešanā un iespējām piesaistīt Latvijas ekspertus e-pārvaldes, kā arī automašīnu reģistrācijas, uzskaites un tehniskās kontroles sistēmas attīstīšanā. Azerbaidžānā e-paraksta infrastruktūra ir izveidota, balstoties uz Latvijas pieredzi un sadarbībā ar „Microsoft” Latvijas uzņēmumu. Šobrīd Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izstrādātais e-paraksta risinājums ir unikāls, līdz ar to Latvija meklē dinamiskus, atvērtus un modernus sadarbības partnerus – kā Azerbaidžānu, kas to varētu izmantot arī savas valsts iedzīvotāju ērtībām. Lai sīkāk izdiskutētu abu valstu sadarbības iespējas un potenciālo Latvijas piedāvājumu šajā jomā, divpusējās sarunās tikās Latvijas sakaru nozares politikas veidotāji un Azerbaidžānas Sakaru un Informācijas tehnoloģiju ministra vietnieks Iltimas Mammadovs.

Augulis un Mammadovs ir abu valstu SVK līdzpriekšsēdētāji un viņu pārziņā bija diskusijas ne vien par transporta un sakaru, bet arī citu jomu aktuālajiem jautājumiem. Puses atzina, ka nozīmīgs solis divpusējo attiecību stiprināšanai ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Azerbaidžānas Eksporta un Investīciju veicināšanas fonda parakstītais Saprašanās memorands.

Puses vienojās, ka šā gada jūnijā vai jūlijā ir jārīko Latvijas pārtikas dienas Azerbaidžānā (Baku), bet septembrī – Azerbaidžānas pārtikas dienas Rīgā. Latvijas puse izteica vēlmi regulāri saņemt informāciju par Azerbaidžānas izsludinātajiem iepirkumu konkursiem ūdens un augsnes atjaunošanai. Azerbaidžāna izrādīja interesi par iespējām veicināt tās produktu eksportu uz Latviju un nodrošināt to piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem caur Latviju, Latvijas iespējām piedalīties Azerbaidžānas pārtikas drošības prasību saskaņošanā ar Eiropas prasībām, sadarbības stiprināšanu vides, reģionālās attīstības, lauksaimniecības, izglītības un zinātnes, sporta, tūrisma, banku, veselības un farmācijas jomā, kā arī pauda gatavību apgūt Latvijas pieredzi brīvo ekonomisko zonu attīstīšanā. Azerbaidžānas puse aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot mājaslapu www.b2b.az, lai veidotu tirdzniecības saites.

Latvijas un Azerbaidžānas transporta ministru tikšanās bija iepriekš plānota. Lai iezīmētu katras valsts aktualitātes un tai sagatavotos, aprīļa beigās ar satiksmes ministru Auguli tikās Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elmans Zeinalovs (vairāk par to šeit).

Pierādījums Latvijas un Azerbaidžānas divpusējo attiecību nozīmīgumam ir abu valstu vadītāju nesenās vizītes: Latvijas prezidenta Valda Zatlera vizīte Azerbaidžānā notika 2009.gadā, bet atbildes vizītē šā gada sākumā Latvijā viesojās Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Šo vizīšu rezultātā ir parakstīti aptuveni 30 divpusējie dokumenti starp abām valstīm.

2010. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Azerbaidžānu sasniedza 18.4 milj. EUR, kas ir par 20.1 % vairāk nekā gadu iepriekš, tādējādi ierindojot Azerbaidžānu 52. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Nozīmīgākās preču grupas, kas tika eksportētas uz Azerbaidžānu 2010. gadā, bija dzīvnieki un lopkopības produkcija, metāli un to izstrādājumi, pārtikas rūpniecības produkti, bet visvairāk importēti no Azerbaidžānas tika minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti), pārtikas rūpniecības produkti, kā arī mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas un augu valsts produkti.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.