Jaunais gads bieži sākas ar garu apņemšanos sarakstu – sportošu vairāk, ēdīšu veselīgāk, krāšu naudu, mazāk uztraukšos. Taču statistika rāda: lielākā daļa šo solījumu izgaist jau pirmajos mēnešos. Iemesls ir vienkāršs – mēs izvēlamies pārāk sarežģītas vai abstraktas apņemšanās.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim visā Eiropā norisinās Malnutrīcijas jeb uzturvielu nepietiekamības atpazīstamības nedēļa, lai aktualizētu problēmu, kas bieži paliek nepamanīta, taču būtiski ietekmē pacientu atveseļošanos. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) Uztura un dietoloģijas centrs šajā jomā veic divus nozīmīgus uzdevumus – izstrādā uztura terapiju slimnīcas stacionāru pacientiem, kā arī Klīniskās barošanas kabinets nodrošina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāto ambulatoro pakalpojumu visā Latvijā, kas ietver mājas enterālo, parenterālo barošanu un medicīnisko papilduzturu.
Mācība, kas veido domāšanu par draudzību, kļūstot vecākam. Kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti. Un, sasniedzot vecumu, enerģijas un miera aizsardzība kļūst būtiska. Uzturot attiecības pienākuma, pagātnes vai vainas apziņas dēļ, izsmeļ pašus.
Dānijas galvaspilsēta šogad ieņem augstāko vietu organizācijas “Economist Intelligence Unit” (EIU) globālā dzīves kvalitātes indeksa ziņojumā, kas aptver 173 pilsētas. EIU mēra un vērtē pilsētas piecās kategorijās: stabilitāte, veselības aprūpe, kultūra un vide, izglītība un infrastruktūra. Šajā ziņojumā tika apkopoti dati, kas apkopoti laikā no 2025. gada 14. aprīļa līdz 11. maijam, vēsta “Business Insider”.
Nevajadzīgu medikamentu lietošana, nekontrolēts stress un nedošanās pensijā ir ieradumi, kas saīsina ilgu un veselīgu dzīvi. Ilga un veselīga dzīve ir populārs mērķis, taču to nav viegli sasniegt. Lai gan zināmi nekontrolējami faktori (piemēram, ģenētika) spēlē lomu, ārsti apgalvo, ka ikdienas ieradumi var arī traucēt veselīgu novecošanu un ilgu mūžu, ziņo "HuffPost".
Somijas Veselības un labklājības institūta profesors ir pārliecināts, ka tiem, kas jaunāki par 40 gadiem, joprojām ir iespēja pārskatīt savu dzīvesveidu un saglabāt savu veselību, raksta izdevums “Yle”.
Vairāk nekā puse jeb 60% iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir diezgan laba, liecina "Eirobarometra" aptauja. Apmierinātība ar dzīves kvalitāti Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā.
Uzvilkt brilles un lidot pāri kalniem, spēlēties ar kucēniem, braukt tankā vai piedalīties koncertā - jaunā pētījumā atklāts, ka lielākā daļa senioru jo īpaši izbauda mūsdienās arvien plašāk pieejamo virtuālo realitāti (VR).
Latvijā Covid-19 ietekmē krities ar dzīves kvalitāti apmierināto cilvēku skaits, secināts konsultāciju un auditorkompānijas "EY" sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījumā "Connected Citizens", kas veikts vairākās pasaules valstīs.
Vislabākā dzīves kvalitāte ir Norvēģijā, savukārt vissliktākā dzīve ir virknē Āfrikas valstu, sarakstu noslēdzot Zimbabvei, liecina ANO Attīstības programmas veidotais Attīstības indekss.