Rīdzinieks Zigurds Penkulis vienmēr ir bijis aktīva dzīvesveida piekritējs. Viņš nepieder pie vīriešiem, kuri dīkā laiku pavada pie televizora vai nezina, ko darīt brīvajā laikā. Pēc viņa domām, dzīvē vērtība piemīt citām lietām – aizraujošām un interesantām, kas rada asas, neaprakstāmas izjūtas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 10.augustā, trešajā lasījumā skatot grozījumus Darba likumā, ņemot vērā uzņēmēju iebildumus, nolēma pilnveidot otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta redakciju.
Labklājības ministrija (LM) veikusi izmaiņas Profesiju klasifikatorā, iekļaujot tajā deviņpadsmit profesiju standartus, kā arī papildināts ar jaunām profesijām mūzikas, tirdzniecības, ražošanas, elektronikas, tiltu un citu mākslīgo būvju uzraudzības un remonta, ostu pārvaldes un kuģu būvēšanas, loģistikas, apsardzes un psihoterapijas jomā
Ņemot vērā, ka šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, valdība otrdien, 19. jūlijā, konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012. gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma Algotie pagaidu sabiedriskie darbi īstenošanu.
Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sievietes vīrišķīgajās profesijās, piemēram, policistes, apsardzes darbinieces, ugunsdzēsējas, tramvaja vadītājas, ir tikpat profesionālas kā vīrieši, noskaidrots drošības kompānijas GRIFS AG pētījumā.
Par spīti darba likumā noteiktajai kārtībai, ir liela daļa cilvēku, kuri izvēlas to "apiet" – izņemt atvaļinājuma naudu, bet brīvdienās neiet. Par šādu rīcību bieži skaļi nerunā, bet tas nenozīmē, ka tā nenotiek.
Ja notiks Saiemas ārkārtas vēlēšanas, jaunievēlētajai Saeimai pirmām kārtām būtu jāatrisina nodarbinātības jautājums, žurnālistiem pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.
No Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) speciālistu sniegtajām konsultācijām šogad visvairāk - 33,4 procenti - bijušas par darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem Vācijā.
Lai arī ne viens vien Latvijas iedzīvotājs kravā somas, lai dotos labākas dzīves un darba meklējumos ārpus valsts, taču nelielas atlabšanas pazīmes vērojamas arī vietējā darba tirgū: personāla atlases uzņēmumu pārstāvji norāda, ka lēnām, bet pieaug brīvo vakanču skaits, kā arī dažādas aptaujas liecina, ka vidēji katrs trešais darba devējs plāno tuvākajā laikā meklēt jaunas darba rokas.
Kārtējo reizi dzirdam par kādu paziņu vai skolasbiedru, visnotaļ patīkamu cilvēku, kuram īsti nav veicies, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Varbūt tāds nemaz nebija viņa mērķis, saka viens.
Pēdējā laikā ir aktualizējusies vajāšana darbavietā jeb mobings, kam labvēlīga augsne ir bailes zaudēt darbu un vēlēšanās pakāpties pa karjeras kāpnēm jebkādā veidā.
Fontes veiktais darba tirgus prognožu pētījums liecina, ka 74% aptaujāto organizāciju vadītāju saviem darbiniekiem noteiks augstākus mērķus nekā iepriekš. Taču saistībā ar darbiniekiem izvirzīto mērķu izmaiņām tikai 14% vadītāju plāno palielināt padoto pamatalgu, bet 58% prognozē, ka darbiniekiem būs iespēja nopelnīt lielāku atalgojuma mainīgo daļu (piemaksas, prēmijas).
Publiskota mājaslapa www.makelove.lv, kuras mērķis ir apkopot pozitīvos stāstus un pieredzi no cilvēkiem visā Latvijā par lietām, ko tie ir paveikuši kāda cita labā, kuras dažkārt ikdienas darba gaitās paliek nenovērtēts. Ikvienam ir iespēja pievienot savu stāstu šajā lapā, lai vairotu pozitīvo darba vidē – attiecībās ar klientiem, kolēģiem un sadarbības partneriem.
Mazkvalificētiem darba ņēmējiem nodarbinātības iespējas Vācijā ir nelielas, jo Vācijas darba tirgū, līdzīgi kā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pieprasījums ir pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, aģentūrai BNS atzina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras sabiedrisko attiecību speciālists Aleksandrs Velšers.
Līdz ar Vācijas darba tirgus atvēršanu maijā Latviju varētu atstāt galvenokārt valsts pārvaldē strādājošie speciālisti, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un medicīnā strādājošie, aģentūrai BNS prognozēja aptaujātie ekonomisti.
Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiež pašvaldību pārkāpt Ministru kabineta apstiprinātos pedagogu darba samaksas noteikumus un Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence, informē Indra Vilde Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.