darbs

Virtuvē ir bīstamas iekārtas, bet pa ceļu pārvietojas automašīnas – tādi bija galvenie iemesli, kāpēc 44 gadus veco Juriju no Saldus nepieņēma darbā ne par virtuves palīgstrādnieku, ne sētnieku. Savukārt kādu sievieti atlaida no apkopējas darba, jo katras dienas darba uzdevumi bija jāuzraksta uz lapas – tas šķitis pārāk nogurdinoši. «Mums ir tāda sajūta, ka cilvēkus ar dzirdes problēmām uztver kā slimus, kā dīvainus – vai tiešām, strādājot par sētnieku, nedzirdīgam cilvēkam radīsies tāda iedoma – staigāt par brauktuvi, neskatoties, vai brauc automašīnas?» Neatkarīgajai saka Latvijas Nedzirdīgo savienības priekšsēdētāja vietniece Sandra Gerenovska.

Nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, kas izcieš sodu slēgta tipa ieslodzījuma vietās, arvien sarūk – pašlaik to ir tikai 30. Lielāks akcents likts uz citām pāraudzināšanas metodēm, piemēram, tiesa var piemērot sabiedrisko darbu vai iesaistīt dažādās Valsts probācijas dienesta (VPD) īstenotajās programmās.

Kopš Eiropas Sociālā fonda projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās (APSD) sākuma trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību.

Darbinieki Latvijā biežāk jūtas kā instrumenti, kurus nolieto un var izmest, nevis kā vērtīgs resurss, liecina biedrības "Organizāciju labklājības institūts" organizētā interneta aptauja.

Šogad ir samazinājies darbavietās notikušo letālo negadījumu skaits, taču vairāku negadījumu apstākļi joprojām tiek izmeklēti, šodien preses konferencē pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Pieaugošā cilvēku mobilitāte rada jaunus un būtiskus izaicinājumus informācijas drošībai, jo īpaši – biznesā. Divas trešdaļas jeb 69% procenti strādājošo Latvijā darbam var izmantot savas personiskās mobilās ierīces un gandrīz tikpat liels skaits cilvēku – 67% – atzīst, ka nav informēti par savas organizācijas datu drošību, secināts Samsung indeksa LIVING Bussines pētījumā.

Lai gan Gērnsijas salā, kas atrodas pie Lielbritānijas, dzīvo un strādā aptuveni trīs tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pensiju vecumdienās, pašlaik neviens negarantē. Tas tāpēc, ka Gērnsija nav Eiropas Savienība (ES), kuras ietvaros tiek regulētas cilvēku sociālās tiesības, pārvietojoties un strādājot savienības robežās.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 5,9%, kas ir trešais straujākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm aiz Igaunijas un Slovākijas.

Rūpīgāk papētot valsts amatpersonu deklarācijas, var atklāt, ka dažu valsts amatpersonu ģimenes locekļi arī ieņem ietekmīgus amatus dažādās valsts struktūrās.

Kopš Eiropas Sociālā fonda finansētā un pašvaldību līdzfinansētā projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi (APSD) sākuma katru gadu šajos darbos tiek iesaistīti aptuveni 4000 Rīgas pašvaldībā dzīvojošo ilgstošo bezdarbnieku.

Igaunijas darba meklēšanas portāla "CV Keskus" veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse valstī strādājošo ir gatavi apsvērt darba vietas maiņu zema atalgojuma dēļ un tikai 5% igauņu ir apmierināti ar savu darbu, vēsta "Postimees Online".

Eiropā izplatītā tā dēvētā darba mobilitāte ir drauds Latvijai, - šādu viedokli reģionālās vizītes laikā Talsu novadā iedzīvotājiem pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš, informē Prezidenta preses dienestā.

39% Latvijas jauniešu uzskata, ka viņu iespējas iegūt sev interesējošu darbu Latvijā ir sliktas, liecina biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" veiktā aptauja.

Darbinieks nezaudē tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu pat pēc nāves, ceturtdien lēmusi Eiropas Savienības Tiesa.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā jau sākuši strādāt 493 skolēni.

Valsts darba inspekcija (VDI) šogad veikusi pārbaudes 100 veikalos visā Latvijā, darba aizsardzības vai tiesību pārkāpumus konstatējot vairāk nekā 75% no tiem, ziņo inspekcija.

47% no Latvijas iedzīvotājiem darba apstākļus Latvijā kopumā vērtē kā sliktus, secināts pētījumu kompānijas TNS veiktajā aptaujā.

Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmākajos ceturkšņos, tāpēc prognozējams, ka šogad darba samaksa turpinās pieaugt, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Laura Stelmaka.

Šā gada pirmajā ceturksnī no Baltijas valstīm visaugstākā mēneša bruto darba samaksa bija Igaunijā - 966 eiro, savukārt Lietuvā viszemākā - 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.