VESELĪBA: Darbs un liekais svars
Interesanti, ka, neatlaidīgi raušoties augšup pa karjeras kāpnēm, daudzi cilvēki stiepj līdzi arvien iespaidīgāku lieko kilogramu nastu. Gan jau jūs arī pazīstat kādu patuklu darbarūķi vai paši ciešat no šīs likstas.
ASV, Lielbritānijā un Vācijā ir zinātniski pētīta strādājošo liekā svara saistība ar darba raksturu, paradumiem un apstākļiem darbavietā, un noskaidroti galvenie faktori, kas veicina nevēlamo kilogramu uzkrāšanos. Par dažiem faktoriem tiešām jāatzīst – tur maz ko var ietekmēt, kamēr citus apstākļus iespējams mainīt. Nekādas gatavas receptes, kā rīkoties, gan nav, tomēr ir labi zināt, kur slēpjas problēma, jo tas ir pirmais solis ceļā uz risinājumu.
Stundām ilga sēdēšana
Garas biroja krēslā pavadītas stundas ir visredzamākais ar darbu saistītais liekā svara cēlonis; arī pētījumos respondenti nosauc to pašu pirmo. Nevar noliegt, ka sēžot cilvēks patērē mazāk kaloriju, nekā aktīvi kustoties, tomēr pētījumi liek domāt, ka saikne starp astoņu stundu sēdēšanu darbā un aptaukošanos nav tik cieša, kā pieņemts domāt. Lieko svaru ietekmē arī citi faktori, un nebūtu pareizi vainot tikai sēdošo darbu vien.
Sēdēšana pie stūres
Izrādās, ka ASV 86% strādājošo brauc uz darbu un mājās ar savu mašīnu, katrā virzienā vidēji pavadot ceļā 25 minūtes. Mūsu situācija ir atšķirīga, taču arvien vairāk rīdzinieku spriež, ka, ņemot vērā sabiedriskā transporta augošo dārdzību, braukt ar savu auto būtu izdevīgāk, savukārt lauku apvidos cilvēkiem bieži vien nekas cits neatliek, jo sabiedriskā transporta pieejamība mazinās. Britu statistika rāda, ka cilvēkiem, kuri brauc uz darbu ar sabiedrisko transportu, izmanto velosipēdus vai iet kājām, kopumā ir zemāks ķermeņa masas indekss nekā tiem, kuri brauc ar savu auto.
Naktsmaiņas un darbs vēlu vakarā
Pētījumā, kura dalībnieki trīs diennaktis pēc kārtas tika lūgti palikt nomodā un strādāt naktī, bet gulēt dienā, atklājās, ka šādā režīmā organisms sadedzina mazāk kaloriju nekā normālā režīmā. Izteikta arī hipotēze, ka atsevišķi cilvēki varētu ar laiku pierast, ka diena ar nakti samainītas vietām, bet parasti tā nenotiek – pēc naktsmaiņas seko brīvas dienas, kad viņi grib dzīvot tādā pašā režīmā kā citi, tādēļ iznāk miega un nomoda ritma raustīšana. Savukārt tie, kuri sēž darbā līdz vēlam vakaram, bieži vien atņem sev nepieciešamās miega stundas, turklāt apzināti vai neapzināti mēģina to kompensēt ar sātīgu maltīti. Tas, kurš naktī guļ tikai četras stundas, tiek pie liekā svara ātrāk nekā tas, kurš guļ astoņas stundas. ASV iegūtie dati liecina, ka trīs līdz piecos procentos gadījumu tieši nepietiekams miegs ir liekā svara cēlonis. Ja cilvēks par maz guļ, tiek izjaukts hormonu līdzsvars, kas regulē ēstgribu un vielmaiņu.
Saules gaismas trūkums
Ja jāstrādā slēgtās telpās ar mākslīgo apgaismojumu, turklāt uz darbu iznāk doties vēl pakrēslā, kā tas mūsu platuma grādos bieži notiek, tad cilvēkam tiek liegta dabiskā saules gaisma. Izrādās, ka tā ir gana spēcīgs ierocis cīņā pret aptaukošanos. Pērn ASV Ziemeļrietumu universitātē notikušā pētījuma rezultāti liek domāt, ka pastāv saistība starp cilvēka ķermeņa masas indeksu un uzturēšanos dabiskā saules apgaismojumā. Gaisma palīdz regulēt miega un nomoda ritmu, kas savukārt ietekmē enerģijas uzņemšanas un patēriņa līdzsvaru. Pētījuma autori iesaka katru dienu intervālā no astoņiem rītā līdz pusdienlaikam pabūt saulītē 20–30 minūšu.
Stress darbā
Vieglāk pateikt, nekā izdarīt, un tomēr – jācenšas darbā mazināt stresa līmeni, jāmācas mierīgāk uztvert gan priekšnieku neapmierinātību, gan domstarpības ar klientiem vai kolēģu greizos skatienus, kas diez vai kļūs vēlīgāki, ja mēģināsiet viņus pārspēt uzcītībā un tāpēc neiesiet pusdienās. Augsts stresa hormona kortizola līmenis asinīs var kļūt par palaidējmehānismu kārei pēc trekniem un saldiem produktiem, veicināt aptaukošanos un otrā tipa cukura diabēta attīstību.
Ātrās ēstuves kaimiņos
Pērn veiktais britu pētījums rāda: ja darbavietas tuvumā ir daudz ēdināšanas uzņēmumu, kur var nopirkt uzkodas līdzņemšanai, tad vairums strādājošo dod priekšroku tieši tām, nereti arī notiesājot maltīti pa ceļam uz darbu vai mājām. Viņiem ir lielāks ķermeņa masas indekss nekā tiem, kuri neļaujas šim paradumam. Ātro ēstuvju pastāvīgajiem klientiem aptaukošanos novēro aptuveni divreiz biežāk nekā tiem, kuri mērķtiecīgi meklē veselīgu pārtiku.
Ēšana, paralēli darot ko citu
Uztura speciālisti iesaka plānot savas maltītes un to laikā pievērsties vienīgi ēdienam. Ja cilvēks strādā pie datora, saņem elektroniskās vēstules un atbild uz tām, meklē informāciju internetā, rezervē biļetes lidojumam, runā pa telefonu un paralēli vēl arī ēd, viņš ne vien neizbauda ēdienu, bet arī nekontrolē apēstā daudzumu, nereti pat kārtīgi to nesakošļā. Tāpēc ir labāk, ja nākas izkustēties, piecelties, atstāt darba vietu un doties uz ēdināšanas iestādi, nopietni pievērsties ēdienu izvēlei un bez steigas tos apēst. Optimālā variantā arī mobilajam tālrunim un planšetdatoram būtu jāpaliek darbā uz galda.
Nodevīgās apspriežu uzkodas
Daļā darbavietu pieņemts regulāro apspriežu laikā likt galdā cepumus, konfektes, maizītes un citas nelielas uzkodas, kas arī pārējā laikā ir brīvi pieejamas, līdz tiek apēstas. No vienas puses – jauki, ka administrācija šādi rūpējas par darbiniekiem, un ir ļoti ērti, ja dienas gaitā, kad daudz darba un sagribas ēst, kaut kas vienmēr atrodas turpat uz vietas. No otras puses – tas ir arī kārdinājums, piedevām vēl darbiniekam ar lieko svaru klusībā šķiet: es neesmu sliktāks par citiem, man arī pienākas. Ļoti progresīvās darbavietās, iespējams, var vienoties, ka neveselīgas uzkodas tiks aizstātas ar veselīgām. Ja tā nenotiek, darbiniekiem – apalīšiem tomēr jāmēģina pārvarēt kārdinājumu. Galu galā neviens ar varu uzkodas mutē nebāž.
Regulāri darbavietas baļļuki
Te daudz kas atkarīgs no darbavietas korporatīvās kultūras un darba devēju attieksmes. Kopīga jubileju un svētku svinēšana ir viens no pasākumiem, kas saliedē komandu, bet nereti tā saistīta ar pamatīgu izēšanos un galdā netrūkst treknu un saldu gardumu. Reizēm jubilāri cenšas cits citu pārtrumpot. Cilvēks, kuram ir nosliece uz lieko svaru, nonākot šādā darbavietā, drīz vien jūt, ka vidukļa apkārtmērs palielinājies. Ja darba devējs vēlas veicināt veselīgu dzīvesveidu, viņam jāatrod korporatīvajiem pasākumiem kāda jauna forma. Ja nē – viss ir tikai paša darbinieka rokās, kaut gan tradīcijas lauzt ir grūti. Ja viņš ir iniciatīvas bagāts un motivēts, tad, piemēram, savā jubilejā var piedāvāt veselīgāku svinēšanas alternatīvu un var meklēt domubiedrus to kolēģu vidū, kuri arī izteikušies, ka derētu notievēt.