Aptauja: vīriešu pozīcijas darba tirgū ir izdevīgākas
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.
Sabiedrības aptauja tika veikta šī gada septembrī un oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus, gan sievietes, gan vīriešus par dažādiem dzimumu līdztiesības aspektiem, kā arī papildus aptaujājot 100 biznesa vadības un ekonomikas studentus, lai noskaidrotu topošo uzņēmēju viedokli par dzimuma lomu biznesa vidē. Sabiedrības aptaujas datu vākšanu un analīzi veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti".
Izglītības izvēlē iespējas ir līdzvērtīgas, tomēr profesijas izvēlē studenti vadās pēc stereotipiem
Lielākā daļa pētījuma dalībnieku, vērtējot meiteņu vai zēnu piemērotību konkrētas ievirzes izglītības iegūšanai ir pārliecināti, ka dzimums nav arguments - ikvienam ir iespējas iegūt izglītību un apgūt profesiju pēc aicinājuma. Tomēr sabiedrības apziņā aktuāli ir vēsturiskie stereotipi par sieviešu vai vīriešu profesijām - pētījuma dalībnieki uzskata, ka matemātika, datorzinātnes un sports ir vairāk vīriešiem piemēroti profesionālie virzieni, bet mājturība, humanitārās un sociālās zinātnes - sievietēm.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka meitenes studiju fakultātes izvēlē ir racionālākas - 34.5% vadās pēc sekmēm, izvēloties profesiju, (puiši - 17.8%), bet tajā pašā laikā viņas vairāk pakļaujas ģimenes autoritātei (tas ir arguments 21.8% aptaujāto meiteņu). Šī tendence personības attīstības procesā var kļūt par traucēkli, ja nesaskan ar profesionālo aicinājumu, mērķiem un interesēm.
Līdzvērtīgas iespējas darba tirgū, būtiskas atšķirības - atalgojuma līmenī
Prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem kā līdzvērtīgas atzīst 65% iedzīvotāju. Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka darbinieku atlasē, karjeras virzībā un labi atalgota darba pieejamībā abiem dzimumiem ir līdzvērtīgas iespējas. Tomēr joprojām pastāv stereotipi, ka vīrieša pozīcija darba tirgū ir izdevīgāka - 41.2% aptaujāto uzskata, ka vīrietim ir lielākas iespējas atrast darbu un strādāt labi atalgotā darbā (piekrīt 40.5% aptaujāto).
Pētījuma rezultāti liecina, ka pieaug nevienlīdzīga atalgojuma problēma, jo gan vīrieši (41.5%), gan sievietes (54.6%) uzskata, ka par līdzvērtīga apjoma darbu sieviešu atalgojums ir mazāks. Aptaujas dalībnieki atalgojuma atšķirības pārsvarā skaidro ar sieviešu bailēm pazaudēt darbavietu, līdz ar to netiek prasīta lielāka alga, kā arī norāda, ka sievietes strādā mazāk atalgotajās profesijās un profesijas izvēlē priekšroku dod tām jomām, kurās atalgojums ir mazāks.
Bērns ir šķērslis sieviešu karjeras izaugsmei
Dzimumam nav nozīmes, uzsākot uzņēmējdarbību - tā uzskata lielākā daļa jeb 64.6% aptaujāto. Un salīdzinot ar viedokli pirms 13 gadiem, abu dzimumu pārstāvji uzskata, ka dzimumam nav noteicošā loma, ieņemot amatu valsts vai privātajā sektorā.
Šķēršļi sievietes karjeras attīstībai rodas brīdī, kad ģimenē ienāk bērns. Lielākā daļa jeb 81.8% sieviešu izjutušas, ka bērns ir būtisks faktors darbinieku atlasē, bet 58.3% sieviešu bērnu nosauc kā šķērsli paaugstinājumam amatā. Diskriminācija pret jaunajām māmiņām izpaužas netiešā veidā, bieži - pat neapzināti, vadoties pēc stereotipiem un uzskatot, ka sieviete uzņemas galvenās rūpes par bērnu un tādēļ nevar pilnvērtīgi nodoties darba pienākumu pildīšanai.
Sievietes strādā divas maiņās - darbā un mājās
63.6% pētījuma dalībnieku uzskata, ka dzimumu līdztiesība ģimenē ir iespējama un gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka gan sievietes, gan vīrieši var paveikt darbus, kas tradicionāli uzskatāmi par vienam vai otram dzimumam piemērotiem.
Tomēr prakse rāda, ka ģimene ir institūts ar dziļām tradīcijām un ikdienas dzīve mainās ļoti lēni, tādēļ pienākumu sadalījums Latvijas ģimenēs ir visai tradicionāls - katram partnerim ir savi uzdevumi, pienākumi un pastāv neproporcionāls mājas darbu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, attiecīgi 2/3 un 1/3.
Tipiski sieviešu pienākumi ģimenes dzīvē ir mājas uzkopšana (79.6%), ēdiena gatavošana (73.3%), palīdzība bērniem mācībās (43.7%), kā arī bērnu audzināšana (43.3%) un bērna vešana uz un no skolas (34.7%). Vīrieša atbildība ir ģimenes uzturēšana - vairāk nekā 85% iedzīvotāju uzskata, ka vīrietim jāuzņemas lielāka atbildība par ģimenes materiālo labklājību.
Pozitīva tendence ir aizvien aktīvāka tēvu iesaistīšanās bērnu audzināšanā jau no brīža, kad mazulis ienāk ģimenē. Tēva 10 dienu atvaļinājuma izmantošana 13 gadu laikā pieaugusi no 28.5% līdz 41.5%.