darbs

Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces deputāti piedāvājuši sodīt dīkdieņus un diedelniekus ar koriģējošiem vai piespiedu darbiem, kuru termiņi varētu ilgt pat līdz vienam gadam. Saskaņā ar iepriekšējiem labojumiem, par dīkdieni uzskata cilvēku, kurš vairāk kā sešus mēnešus nav uzsācis darbu, lai gan darba tirgū ir profesijai atbilstošas vakances.

In­te­re­san­ti, ka, ne­at­lai­dī­gi rau­šo­ties aug­šup pa kar­je­ras kāp­nēm, dau­dzi cil­vē­ki stiepj līdz­i ar­vien ie­spai­dī­gā­ku lie­ko ki­lo­gra­mu nas­tu. Gan jau jūs arī pa­zīs­tat kā­du pa­tuk­lu dar­ba­rū­ķi vai pa­ši cie­šat no šīs lik­stas.

Šorīt dodoties uz izsaukuma vietu, avarējusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) automašīna, kuru vadījusi alkohola reibumā esoša VUGD amatpersona.

Ir noticis tas, par ko Rīgas iedzīvotājus un visus citus, kuri apmeklē galvaspilsētu, brīdināja jau pagājušā gada nogalē. Latvija ir sākusi savu prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un Rīgā ierodas augstas amatpersonas.

Aizvadīto 2014. gadu aptaujātie uzņēmumu pārstāvji raksturo kā gana veiksmīgu – izdevies palielināt apgrozījumu, tirgū palaisti jauni produkti un īstenotas citas uz uzņēmuma attīstību vērstas aktivitātes. Lielas apņemšanās izvirzītas arī 2015. gadā, taču vairākums atzīst – pieaugošais darbinieku deficīts šos plānus var koriģēt.

Reģistrējot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) grūtībās nonākušā "Ventspils zivju konservu kombināta" (VZKK) darbiniekus, bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par apmēram 25%, aģentūrai LETA atzina NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Krievijas rubļa vērtības kritums uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju uz šo kaimiņvalsti, rada pamatīgus zaudējumus. Ventspils zivju konservu kombināts pieņēmis taktisku, bet reizē arī sāpīgu lēmumu – uz laiku ražošanu samazināt līdz minimumam. Apmēram 400 darbinieku paliks bez darba.

Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome apstiprinājusi priekšlikumu regulai, kas paredzēs, ka katras dalībvalsts nodarbinātības dienesti publicē pieejamās un brīvās darbvietas vienā tīmekļa vietnē, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Liene Užule.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.

Virtuvē ir bīstamas iekārtas, bet pa ceļu pārvietojas automašīnas – tādi bija galvenie iemesli, kāpēc 44 gadus veco Juriju no Saldus nepieņēma darbā ne par virtuves palīgstrādnieku, ne sētnieku. Savukārt kādu sievieti atlaida no apkopējas darba, jo katras dienas darba uzdevumi bija jāuzraksta uz lapas – tas šķitis pārāk nogurdinoši. «Mums ir tāda sajūta, ka cilvēkus ar dzirdes problēmām uztver kā slimus, kā dīvainus – vai tiešām, strādājot par sētnieku, nedzirdīgam cilvēkam radīsies tāda iedoma – staigāt par brauktuvi, neskatoties, vai brauc automašīnas?» Neatkarīgajai saka Latvijas Nedzirdīgo savienības priekšsēdētāja vietniece Sandra Gerenovska.

Nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, kas izcieš sodu slēgta tipa ieslodzījuma vietās, arvien sarūk – pašlaik to ir tikai 30. Lielāks akcents likts uz citām pāraudzināšanas metodēm, piemēram, tiesa var piemērot sabiedrisko darbu vai iesaistīt dažādās Valsts probācijas dienesta (VPD) īstenotajās programmās.

Kopš Eiropas Sociālā fonda projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās (APSD) sākuma trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību.

Darbinieki Latvijā biežāk jūtas kā instrumenti, kurus nolieto un var izmest, nevis kā vērtīgs resurss, liecina biedrības "Organizāciju labklājības institūts" organizētā interneta aptauja.

Šogad ir samazinājies darbavietās notikušo letālo negadījumu skaits, taču vairāku negadījumu apstākļi joprojām tiek izmeklēti, šodien preses konferencē pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Pieaugošā cilvēku mobilitāte rada jaunus un būtiskus izaicinājumus informācijas drošībai, jo īpaši – biznesā. Divas trešdaļas jeb 69% procenti strādājošo Latvijā darbam var izmantot savas personiskās mobilās ierīces un gandrīz tikpat liels skaits cilvēku – 67% – atzīst, ka nav informēti par savas organizācijas datu drošību, secināts Samsung indeksa LIVING Bussines pētījumā.

Lai gan Gērnsijas salā, kas atrodas pie Lielbritānijas, dzīvo un strādā aptuveni trīs tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pensiju vecumdienās, pašlaik neviens negarantē. Tas tāpēc, ka Gērnsija nav Eiropas Savienība (ES), kuras ietvaros tiek regulētas cilvēku sociālās tiesības, pārvietojoties un strādājot savienības robežās.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 5,9%, kas ir trešais straujākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm aiz Igaunijas un Slovākijas.

Rūpīgāk papētot valsts amatpersonu deklarācijas, var atklāt, ka dažu valsts amatpersonu ģimenes locekļi arī ieņem ietekmīgus amatus dažādās valsts struktūrās.

Kopš Eiropas Sociālā fonda finansētā un pašvaldību līdzfinansētā projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi (APSD) sākuma katru gadu šajos darbos tiek iesaistīti aptuveni 4000 Rīgas pašvaldībā dzīvojošo ilgstošo bezdarbnieku.