Eiropas Komisija (EK) rosina darbā citās valstīs norīkotajiem darbiniekiem noteikt tādu pašu algu kā attiecīgajā valstī strādājošajiem.
EK iepazīstinājusi ar darba ņēmēju norīkošanas noteikumu mērķtiecīgu pārskatīšanu, kas tiek īstenota ar EK politikas pamatnostādnēs pausto apņemšanos veicināt principa īstenošanu, saskaņā ar kuru par vienu un to pašu darbu vienā un tai pašā vietā maksā vienu un to pašu algu.
Šis princips bija minēts EK 2016.gada darba programmā, un priekšlikuma mērķis ir atvieglot darba ņēmēju norīkošanu godīgas konkurences apstākļos, ievērojot to darba ņēmēju tiesības, kuri ir nodarbināti vienā dalībvalstī un kurus darba devējs uz laiku nosūta strādāt uz citu dalībvalsti. Konkrētāk, iniciatīvas mērķis ir nodrošināt godīgus atalgojuma nosacījumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus nosūtītājiem uzņēmumiem un vietējiem uzņēmumiem uzņēmējvalstī, liecina EK paziņojums.
Mērķtiecīgā pārskatīšana ieviesīs izmaiņas trijās galvenajās jomās: norīkoto darba ņēmēju atalgojums, tostarp apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas gadījumos, noteikumi par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem un ilgtermiņa norīkojums.
Priekšlikumā ir paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem. Tas tiks darīts, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un to, kā šos nosacījumus nosaka valsts iestādes un/vai sociālie partneri attiecīgajā dalībvalstī.
Atsevišķās jomās, piemēram, darba drošības un veselības aizsardzības jomā, pašlaik uz norīkotajiem darba ņēmējiem jau attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts darba ņēmējiem. Tomēr darba devējam nav pienākuma norīkotajam darba ņēmējam maksāt vairāk nekā minimālo algas likmi, kas noteikta uzņēmējā valstī. Tas var radīt algas atšķirības starp norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem un, iespējams, var radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka norīkotie darba ņēmēji bieži vien par to pašu darbu saņem mazāk nekā citi darbinieki.
Turpmāk visi noteikumi par darba samaksu, ko parasti piemēro vietējiem darba ņēmējiem, būs jānodrošina arī norīkotajiem darba ņēmējiem. Atalgojums ietvers ne tikai minimālās algas likmes, bet arī citus elementus, piemēram, prēmijas un pabalstus, attiecīgā gadījumā. Dalībvalstīm būs pārredzamā veidā jānorāda dažādie elementi, kurus ņem vērā algas aprēķināšanā attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Normatīvo aktu noteikumi vai vispārēji piemērojamie koplīgumi kļūst obligāti norīkotajiem darba ņēmējiem visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšlikums arī ļauj dalībvalstīm noteikt, ka apakšuzņēmējiem jāmaksā darbiniekiem tikpat, cik maksā galvenais darbuzņēmējs. Tomēr to var darīt tikai nediskriminējošā veidā: uz valsts un pārrobežu apakšuzņēmējiem jāattiecina vienādi noteikumi.
Priekšlikums arī nodrošinās, ka tiek piemēroti valstu noteikumi par pagaidu darba aģentūrām gadījumos, kad ārvalstu aģentūras norīko darba ņēmējus. Savukārt, ja norīkošanas ilgums pārsniedz 24 mēnešus, būs jāpiemēro uzņēmējas dalībvalsts darba tiesības, ja tas ir labvēlīgi norīkotajam darba ņēmējam.
EK uzskata, ka šīs izmaiņas nodrošinās labāku aizsardzību darba ņēmējiem, labāku pārredzamību un juridisko noteiktību, turklāt nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem un nosūtītājiem uzņēmumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu sistēmas atalgojuma noteikšanai sarunu ceļā.