Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu par 4,8 procentpunktiem samazinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma darba samaksu līdz 450 eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Par 2,6 procentpunktiem pieauga to darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Taču jāņem vērā, ka 2014.gadā minimālā darba alga bija 320 eiro, bet 2015.gadā - 360 eiro.
Par 3,2 procentpunktiem pieaudzis darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija robežās no 450,01 līdz 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Pagājušajā gadā darba algu līdz 450 eiro saņēma 48,5% darba ņēmēju, bet 2014.gadā šāds atalgojums bija 53,3% darba ņēmēju. Tajā skaitā minimālo darba algu vai mazāk pērn saņēma 21,7% darba ņēmēju (2014.gadā - 19,1%).
Algu no 450 eiro līdz 700 eiro mēnesī pērn saņēma 30,3% darba ņēmēju, bet 2014.gadā šādu algu saņēma 27,1% strādājošo.
Darba algu no 700 eiro mēnesī līdz 1400 eiro mēnesī pērn saņēma 14,3% darba ņēmēju, bet 2014.gadā šāda darba alga bija 13,3%.
Darba algu virs 1400 eiro mēnesī pērn saņēma 2,3% darba ņēmēju, bet 2014.gadā šādu algu saņēma 1,8% darba ņēmēju.
Pagājušajā gadā darba alga netika aprēķināta vai izmaksāta 2,6% darba ņēmēju, bet 2014.gadā - 2%.
Tikai 2% darba ņēmēju darba alga pērn netika norādīta.
Šajā apsekojumā minēts mēneša neto jeb pēcnodokļu darba samaksas lielums pamatdarbā.