“Diabēts ir saistīts ar cukuru, kas pazīstams arī kā ogļhidrāti, taču diabēta pārvaldībā ir vairāk nekā tikai izvairīšanās no cukura. Savukārt ogļhidrāti ir cilvēka uztura galvenā sastāvdaļa un ir nepieciešami veselībai. Visi ogļhidrāti, ko mēs ēdam, mūsu organismā tiek pārveidoti par glikozi, jo glikoze ir vienīgais ogļhidrāts, ko mūsu ķermenis var izmantot enerģijas iegūšanai,” raksta extension.usu.edu.
Tiek uzskatīts, ka brokastis ir dienas vissvarīgākā ēdienreize, bet cik daudz no tā ir patiesība? Jau gadiem ilgi ir teikts, ka brokastis ir nepieciešamas visam, sākot no svara zaudēšanas līdz atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošanai.
Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu, norāda farmaceite Zane Melberga. Lai mazinātu aizspriedumus par cukura diabēta pacientu ikdienu, farmaceite atspēko mītus un maldīgus priekšstatus par cukura diabētu.
Sandra ir divu bērnu mamma. Viņa ar bažām gaida meitas 18. dzimšanas dienu februārī, jo, pārkāpjot pilngadības slieksnim, viņas cukura diabēta ārstēšana ģimenei izmaksās tūkstošiem eiro gadā, vēsta "Bez Tabu".
Šobrīd Latvijā ar kontrolējamo, bet neizārstējamo 1. tipa cukura diabētu, ko tautā sauc par cukurslimību, sirgst aptuveni 5868 cilvēki, no kuriem ik gadu daudzi mirst priekšlaicīgi nepietiekamas vai nepareizas ārstēšanās rezultātā. Liela daļa no tiem, kuru dzīves turpinās, kļūst par invalīdiem, ziņo Gunta Freimane Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Novembris pasaulē zināms kā cukura diabēta mēnesis, kad nozares speciālisti vērš pastiprinātu uzmanību cukura diabēta cēloņiem un tā profilakses iespējām.
Ne diena nepaiet bez saldumiem? Jo pretējā gadījumā nav spēka un nav garastāvokļa? Protams, neliels daudzums cukura nevar neatgriezeniski ietekmēt organismu, bet, ja ik dienu pārtiekat no pārcukurotiem produktiem, palēninās organisma spēja atjaunoties un paātrinās novecošanās process.
Cukura diabēts par 30% samazina pacientu dzīvildzi un ir viens no vadošajiem iemesliem priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, šodien diskusijā par diabēta pandēmijas novēršanu sacīja Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.
Aizvadītajā gadā cukura diabēts Latvijā atklāts 6882 iedzīvotājiem, kas būtiski vairāk nekā 2018.gadā, kad šo slimību atklāja 4000 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais – tas ir apgalvojums, ko reizi pa reizei var dzirdēt no cilvēkiem, kuri mēģina ieviest savā ikdienā veselīgu uzturu. Par cukura lietošanu, dažādiem cukura un saldinātāju veidiem, to ietekmi uz mums un mītiem, kas saistīti ar šo tēmu, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.
Veselīgs, uzturvielām bagāts uzturs var palīdzēt sadzīvot ar cukura diabēta saslimšanu un nepieļaut slimības komplikāciju attīstību vai pat palīdzēt no cukura diabēta izvairīties vispār. Cukura diabēts var skart ikvienu cilvēku un ģimeni, tādēļ ikdienā ir svarīgi ievērot veselīga uztura pamatprincipus, kas noderēs ne tikai diabēta pacientiem, bet ikvienam, kam rūp sava veselība. Kā norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča un uztura speciāliste Liene Sondore, svarīgākais veselīga uztura priekšnoteikums ir pārdomāta pārtikas produktu izvēle un mērenība it visā.
Vasara - siltais un saulainais laiks, dārza svētki, ballītes un festivāli, kurus cilvēki steidz izbaudīt, kamēr vēl kokiem lapas nav sākušas iekrāsoties. Latvijas karstākais gadalaiks ir piepildīts ar dažādiem kārdinājumiem, kuriem cukura diabēta pacientiem diemžēl nereti ir grūtāk stāties pretī. Kā atzīst Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča, jebkurš no mums var sniegt atbalstu vai palīdzīgu roku, lai atvieglotu diabēta pacientu ikdienu.
Maija vidū veiktā socioloģiskā aptauja apliecina - 58% cilvēku gada siltajā sezonā savu brīvo laiku pavada, nodarbojoties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm. Taču cilvēkiem ar cukura diabētu, piekopjot aktīvu dzīvesveidu un it īpaši vasarā, nākas atcerēties pāris noteikumus.
Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka Rīgā un noteiktos Latvijas reģionos jau vairāk nekā mēnesi pieejami pieci jauni cukura diabēta pacientu apmācības kabineti, kuros pacientiem ar cukura diabētu no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas apmācības par cukura diabēta paškontroli, insulīna uzglabāšanu un injekciju veikšanu, komplikāciju riska samazināšanu, kā arī veselīga uztura plānošanu un fiziskajām aktivitātēm.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmas pieejamību personām ar cukura diabētu.
Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.
Svētku laikā nevar iztikt bez svaigi ceptu pīrāgu smaržas un bagātīgi klātiem galdiem. Taču reizēm, it īpaši ilgajā brīvdienu maratonā, sanāk aizmirst par veselīgu uzturu, kas ir īpaši svarīgs tieši cilvēkiem ar cukura diabētu. Tāpēc uztura speciāliste Liene Sondore un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča ir sagatavojušas padomus, kas palīdzēs svētku laiku aizvadīt priecīgi un veselīgi.
Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.
2. tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no 1. tipa cukura diabēta, 2. tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem. Aertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzver, ka mūsdienās 2. tipa cukura diabēts piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, un dalās padomos, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas risku.
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12 – 14 gadiem.