Tuvojoties rudens brīvdienām piedāvājam Jums jaunas receptes, ar kurām pārsteigt sevi un tuvākos. Kurš būtu domājis, ka tumšo alu var izmantot gatavojot gan liellopu tartaru ar tumšā alū marinētiem sīpoliem un mīksti vārītām paipalu olām, gan saldo ēdienu – alū tvaicētiem bumbieriem ar grauzdētiem lazdu riekstiem un šokolādes mērci? Garšo tieši tik kārdinoši, cik izklausās. Un kad gan vēl veltīt laiku, lai pagatavotu ko īpašāku, ja ne brīvdienās?
Lai gan bumbieri nespēj pārspēt savā popularitātē ābolus, tie joprojām ir nozīmīgi pašmāju augļi, ko baudīt arī rudenī. Arī bumbieriem piemīt daudz veselībai pozitīvu īpašību. Apskatīsim, kā bumbieris palīdz mūsu organismam un atklāsim daudz ko tādu, par ko iespējams nemaz nenojauti.
Ābolu un bumbieru raža šogad kopumā Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn, taču atsevišķos dārzos var sagaidīt ļoti labu ražu, prognozēja aptaujātie dārzkopības eksperti.
Sausais un siltais laiks šogad daudzviet veicināja pat ļoti bagātīgu augļukoku ziedu apputeksnēšanos. Ilgstošais sausums un atbilstoši fitosanitārie pasākumi neļāva izpausties arī kraupim, norāda LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Rudens augļu pārpilnībā nevajadzētu paiet garām bumbieriem – nevis tiem biezādaiņiem, kas augu gadu redzami lielveikalu plauktos, bet vissvaigākajiem vietējiem. Jāizmanto iespēja ēst šos augļus ar visu mizu, jo tieši mizā slēpjas vērtīgās balastvielas, bet zem tās ir visvairāk vitamīnu.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērojumi liecina, ka šis gads ir bijis ļoti labvēlīgs bumbieru-kadiķu rūsai, un dažviet slimība Latvijā sasniegusi 68% izplatību, aģentūru LETA informēja VAAD pārstāvji.
Bumbieri pieder pie tiem augļiem, ko izvēlas samērā bieži. Ja tie ir pilnībā nogatavojušies, tad ir medaini saldi, sulīgi un mutē burtiski izkūst. Gatavojot ēdienus, bumbierus var dažādi izmantot – karamelizēt, kombinēt salātos ar sieru vai sacept, piemēram, ar zilo sieru, vai izmantot kā citādi.
Saldos, mutē kūstošos bumbierus bērni iecienījuši vairāk par āboliem. Kas ir šis senais auglis, un kāpēc zinātnieki tik ļoti cenšas radīt šķirnes, kas baudāmas līdz pat pavasarim?