Saldos, mutē kūstošos bumbierus bērni iecienījuši vairāk par āboliem. Kas ir šis senais auglis, un kāpēc zinātnieki tik ļoti cenšas radīt šķirnes, kas baudāmas līdz pat pavasarim?
Homēra eposa Odiseja varoņi ar bumbieriem mielojušies jau VIII gadsimtā pirms mūsu ēras. Raksti liecina, ka romieši tolaik jau izlolojuši gandrīz 40 šķirņu bumbieru. Saldo augļu uzvaras gājiens turpinājās, un viduslaikos jau bija pazīstamas gandrīz 300 šķirnes. Mūsdienās dažādās pasaules malās mielojas ar vairāk nekā 5000 dažādu garšu bumbieriem!
Augumā varenākie koki spēj saražot līdz pat tonnai augļu. Ja bumbieri ar dzīvi ir apmierināti, tie kopējus mielo līdz pat 250–300 gadiem.
Ar pašmājās audzētiem varam mieloties no agras vasaras līdz pat pavasarim.
No meža bumbieriem līdz...
Latvijā vairāk audzē vasaras un rudens, retāk – ziemas šķirņu bumbierus. Visas šīs šķirnes kādreiz ir bijuši mežainīši. Ja paveicas, tepat Latvijā varam atrast visu bumbieru māti – meža bumbieri. Atliek vien vērīgi izstaigāt Mūsas un Mēmeles ielejas vai atrast kādu bumbieri Daugavas ielokos. Savvaļļā augošos bumbierkokus meklējiet arī pie citām upēm, ezeru krastos vai lapu koku mežos.
Latvijas augļkopji parūpējušies, lai mūsu klimatā labi justos gan pašu radītas, gan citzemju šķirnes. Speciāliste Baiba Prokopova (LA Augļkopības institūts) uzskata, ka komercaudzēšanai piemērotākās ir "Mramornaja", "Belorusskaja pozdņņjaja" un "Konference". Mazdārziņos audzē arī "Belorusskaja raņņjaja", "Lībekas bergamoti", "Īsto Puato", "Līgeļa ziemas sviesta" un citas. Dažviet Latvijas dārzos iejutusies arī "Parīzes grāfiene". Nesen Dabas muzejā bumbieru cienītāji varēja iepazīties ar 14 samērā jaunām, vēl maz pārbaudītām šķirnēm ar lieliem, skaistiem augļiem un tādām, kas varētu būt perspektīvas audzēšanai Latvijā.
Jaunajiem dārzkopjiem Baiba Prokopova iesaka sākt ar Baltkrievijā veidotajām šķirnēm, jo tās ir pieradušas pie vēl skarbākām ziemām nekā mums šogad.
Superbumbieris
Bērni, sniegdamies pēc saldā augļa, laikam zemapziņā jūt, ka tieši tas viņiem ir vajadzīgs. Jau māmiņas vēderā mazuļi normāli attīstījās, pateicoties bumbieros esošajai folijskābei un jodam.
Arī pieaugušajiem vēlams ēdienkartē iekļaut šos augļus – tie nostiprina asinsvadu sieniņas, pasargājot no sklerozes un sirds asinsvadu slimībām, palīdz aknu, nieru un urīnpūšļa kaitēm. Žāvētu bumbieru novārījums ārstē klepu un drudzi, pasargā un uzveic prostatītu. Cukura diabēta slimniekiem 30 minūšu pirms ēšanas vēlams regulāri dzert
50–70 ml svaigi spiestu bumbieru sulu (ne vairāk kā 250 ml).
Izmantošana dažāda
Visu vecumu bumbieru cienītāji augu gadu var mieloties ar bumbieru kompotu, ievārījumu, marmelādi un sulu. Gardēži iecienījuši lielisko bumbieru medu. Kulināri atzinīgi novērtējuši bumbieru etiķi un spirtu.
Auglī esošās miecvielas slavenajiem bumbieru sidriem un vīniem piešķir pikantu piegaršu. Marinēti vai sālīti meža bumbieri ir lieliska piedeva gaļas ēdieniem. Senatnē no kaltētu savvaļas bumbieru miltiem cepta maize. Vēl mūsdienās Dagestānā bumbieru miltiem piemaisa kukurūzas un kviešu miltus, no kā top gardi plācenīši. Dažu bumbierkoku šķirņu koksni izmanto kokgriešanā un dārgu mūzikas instrumentu izgatavošanai.
***
Eksperta viedoklis
Edgars RUBAUSKIS, Augļkopības institūta vadošais pētnieks:
– Ziemas bumbierus novāc septembrī un oktobrī. Katrai šķirnei savs laiks, jo no tā atkarīgs, cik ilgi bumbieri saglabāsies. Vajadzīga pacietība, pirms nobaudīt ziemīgo gardumu, – šķirnes nogatavojas glabāšanas laikā. Uz kārā zoba var likt novembrī. Ja krājumi lielāki, augļi baudāmi vēl pat martā.
Kādreiz lauku mājās bija zemē izrakti pagrabi, kam cauri tecēja avotiņš. Tādi ir ideāli augļu glabāšanai. Mūsdienās pagrabu nosiltina un ieliek dzesēšanas iekārtas, kas uztur vajadzīgo temperatūru. Mitruma uzturēšanai katru dienu uz betona grīdas izlej kādu spainīti ūdens.
Nav ieteicams bumbierus glabāt kopā ar āboliem, jo tiem vajadzīgs lielāks gaisa mitrums (bumbieriem optimālais ir 95–98%).
***
NODERĪGI!
Pirms iegādāties gardo apalīti, noteikti to pasmaržojiet, jo ārstē vienīgi aromātiskie augļi
***
Šķirne Ziemcietība Garša Ražošanas sākums Glabāšanas ilgums pēc potēšanas vainagā
1. "Seļanka" Tiek pārbaudīta Laba, samērā saldi, bez aromāta Trešais gads Decembra beigas, Mīkstums puskūstošs, ar sīkām granulām janvāra sākums
2. "Delta" Vidēja Vidēja, saldskābi, bez aromāta Trešais gads Decembra beigas, janvāra sākums
3. "Tavričeskaja" Samērā laba Samērā saldi vai maigi saldskābi, kūstoši, ar labu garšu Ceturtais gads Janvāra beigas
4. "Lira" Laba Saldi, sulīgi, puskūstoši, ar vāju aromātu Ceturtais gads Janvāra beigas(pēc izstādīšanas dārzā)
5. "Eckehard" Vāja Puskūstoši, vidēji sulīgi, maigi saldskābi, bez aromāta Trešais gads Janvāra beigas
Tabulu veidoja Baiba PROKOPOVA, Augļkopības institūts