Budžets

Nākamā gada budžetā papildus šā gada budžeta bāzei varēs sadalīt 81,2 miljonus latu.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba skarbi komentējusi valdības plānotos budžeta grozījumus, sakot, ka papildus piešķirtā nauda nav nekas cits kā parādu segšana, kas savukārt liecinot par slikti padarītu darbu iepriekš. Atļaušos nebūt tik kritisks, jo jau tas vien, ka šogad pēc ilgāka pārtraukuma atkal gada vidū tiks dalīta papildus plānotajai budžetā ienākusī nauda, ir iepriecinoši. Tas nozīmē, ka pēc smagas ekonomiskās krīzes ir sākusies uzplaukuma fāze. To atzīst arī SVF savā palīdzības pēcprogrammas ziņojumā.

Gadījumā, ja tiks nolemts samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam apjomu par, piemēram, 10%, tad visi Latvijai dotie solījumi saistībā ar lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu tiks "noslaucīti no galda", šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieks un kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs.

Nevēloties saskarties ar citu nozaru ministriju neizpratni par lielo papildus naudas lūgumu no valsts budžeta, Veselības ministrija (VM) vairījās darīt zināmu sabiedrībai ne to, kādam mērķim lūdz papildu naudu, ne arī publiskot ziņojumu par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā. Tomēr šovakar VM pieprasījumus ir publiskojusi.

Eiropas savienības deputāti prasa elastīgu ES budžetu un reformēt ieņēmumu sistēmu.

Koalīcija atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu kultūras jomai, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Ņemot vērā pēdējos lēmumus, budžeta virssaistību apmērs šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā sasniedz 266,99 miljonus latu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča.

Par iespējam šogad un nākamgada samazināt atsevišķus nodokļus vispirms būs jāspriež Saeimas frakcijām, bet tad pie lemšanas ķersies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, stāsta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).

Latvijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 12.mazākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, sasniedzot 3,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Valdība šodien akceptēja nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumus, žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Nākamā gada valsts budžeta deficīta samazinājums būs jāveic par apmēram 70 miljoniem latu, šodien Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Latvija kā viena no pirmajām sākusi darbu pie īpašā likuma izveides, lai akceptētu Eiropas Savienības prasību par taupības principiem valsts budžetā.

Šī gada divos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo periodu, valsts budžetā bija vērojama būtiska deficīta samazināšanās, savukārt pašvaldību budžetā pieauga pārpalikums, jaunākos Valsts kases datus komentē Finanšu ministrija.

Rīgas dome nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam cer piesaistīt 2,466 miljardus latu, liecina Pilsētas attīstības departamenta sagatavotais pašvaldības indikatīvo investīciju apkopojums.

Kopš šā gada valsts budžeta izstrādes degvielas cenas Latvijā kāpušas par apmēram desmit santīmiem litrā un lielākie tēriņi par degvielu šogad plānoti Iekšlietu ministrijai (IeM) un Aizsardzības ministrijai (AM), liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Latvijas piemērs liecina, ka izaugsmei draudzīga fiskālā konsolidācija ir iespējama.

Noslēdzoties pirmajai – skaidrojošajai - sarunu fāzei par jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta aprisēm, Latvijai arī nākamajā sarunu posmā jāturpina argumentēti cīnīties par mūsu valstij nozīmīgo kohēzijas politikas un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējumu.

Rīgas dome vēlas beidzot rekultivēt bijušās A.Deglava ielas izgāztuves teritoriju.

Trešdien pieņemtās rezolūcijās Eiropas Parlaments (EP) aicina vairāk pūļu veltīt izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai un nabadzības apkarošanai. Parlamenta vērtējumā par Komisijas gada izaugsmes pētījumu un nodarbinātības pamatnostādnēm norādīts, ka dalībvalstīm jāīsteno strukturālo reformu priekšlikumi un jāuzlabo arī pārredzamību, lai uzlabotu ekonomikas politikas koordināciju.

Valdošā koalīcija rosina pēc iespējas ātrāk nostiprināt fiskālās disciplīnas principus Satversmē. Pamats šai steigai ir vēlme kārtējo reizi apliecināt savu lojalitāti ES, jo šādu principu nostiprināšanu nacionālo valstu likumdošanā it kā paredzot jaunais ES līgums, kuru patlaban izstrādā Briselē un Berlīnē. Pats līguma projekta teksts pagaidām ir slepens, un to publiskošot janvāra beigās. Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viesojoties Saeimas Eiropas lietu komisijā, pavēstījis, ka Latvijai līgums būtu jāratificē īsi pirms pievienošanās eiro zonai. Citiem vārdiem, nekādas nepieciešamības pieņemt sasteigtus lēmumus nav. Tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.