Valdība šodien akceptēja nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumus, žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 3,17 miljardu latu apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
Ministriju papildu pieprasījumus 231 miljona latu apmērā valdība sāks vērtēt jūlijā.
Dombrovskis šodien skaidroja, ka budžeta bāzes izdevumu sagatavošana un apstiprināšana bijis zināmā mērā tehnisks darbs, kas bijis jāizdara. "Pie diskusijām par papildu līdzekļiem atgriezīsimies jūlijā," teica premjers.
Ministru prezidents norādīja, ka budžeta veidošanā galvenais uzstādījums esot samazināt budžeta deficītu līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pēc Dombrovska teiktā, par bāzes izdevumiem valdībā bijusi nopietna diskusija un bijis manāms, ka FM šim jautājumam piegājusi kritiski. FM esot iezīmējusi konkrētus pasākumus, kuriem līdzekļi būs jāatrod, piemēram, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Tāpat prioritāra būšot papildu līdzekļu piešķiršana ekonomikas izrāviena sekmēšanai un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Premjers izteicās, ka nākamgad štata vietu palielināšana valsts pārvaldē netikšot uzskatīta par prioritāru, izņemot dažus atsevišķus gadījumus. Diskutējot par bāzes izdevumiem, bijuši šādi pieprasījumi, bet tie vērtēti ļoti kritiski.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzīmēja, ka Latvija pēc ilgāka laika pati veido savu budžetu, jo iepriekš mēs bijām zem starptautisko aizdevēju uzraudzības.
Vilks norādīja, ka nākamā gada budžeta veidošana sākta laikus un tas Saeimā varētu tikt iesniegts savlaicīgāk nekā citus gadus - 1.oktobrī.
Pēc viņa teiktā, šodien runāts par budžeta bāzes skaitļiem un ministriju iecerēm pēc papildu finansējuma - kopā 231 miljona latu. Ministrs skaidroja, ka krīzes gados daudzi izdevumi tikuši iesaldēti, bet šie iesaldēšanas termiņi iztekot, tādēļ jāskatās, kurus no šiem izdevumiem varēs atļauties.
Finanšu ministrs norādīja, ka nākamā gada budžeta veidošanas procesā esot gan apņemšanās mazināt budžeta deficītu, gan vēlme samazināt darbaspēka nodokļus. Esot svarīgi virzīties uz eiro ieviešanu un sekot Māstrihtas kritēriju ievērošanai. "Ir visas tendences, ka mums jātiem uzņemtiem eirozonā," teica Vilks.
Vilks atzina, ka ekonomikas tendences esot pozitīvas un Latvijai esot visas iespējas kļūt par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Arī nodokļu ieņēmumi pildoties labi.
Ministrs solīja, ka tiks rūpīgi sekots līdzi cenu attīstībai Latvijā, un, ja būšot signāli par mūsu valsts konkurētspējas samazināšanos, sekošot attiecīga rīcība. Pēdējos mēnešos gan inflācija esot bijusi mazāka, nekā gaidīts, bet viņu satraucot energoresursu cenu pieaugums un spekulatīvās naftas cenas.
Runājot par iespējamiem šā gada budžeta grozījumiem, finanšu ministrs atzina, ka šāda iespēja nav izslēdzama un šādi grozījumi varētu būt rudenī, ja būs šāda nepieciešamība. Vilks gan norādīja, ka nevajadzētu pieļaut iepriekšējo gadu kļūdas un uzreiz iztērēt budžeta pārpalikumu.
FM norāda, ka 2013.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi aprēķināti 3,1731 miljarda latu, 2014.gadam - 3,3614 miljardu latu, savukārt 2015.gadam - 3,1704 miljardu latu apmērā.
FM norāda, ka nākamā gada likumprojektā valdība neveiks konsolidācijas pasākumus, taču, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta samazināšanu, ir svarīgi uzlabot strukturālo bilanci par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Strukturālās bilances uzlabošanu 70 miljonu latu apmērā valdība plāno panākt uz ekonomikas pieauguma rēķina un ierobežojot tēriņu pieaugumu.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 1,397 miljardu latu apmērā, 2014.gadam - 1,2652 miljardi latu, bet 2015.gadam - 1,2844 miljardi latu.
Tālāk, pamatojoties uz noteiktajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem, tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un centrālajai valsts iestādei.
Par ministriju papildu pieprasījumiem, neskaitot bāzē jau iekļautos izdevumus, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks sāktas diskusijas, kas turpināsies līdz šā gada vasarai.
Saskaņā ar šā gada 6.martā valdībā apstiprināto 2013.gada budžeta sagatavošanas grafiku likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam Saeimā ir plānots iesniegt šā gada septembra beigās, bet pirms galīgo lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams nodrošināt vispusīgu analīzi un diskusijas.
Pēc trīs gadu rūpīgas uzraudzības no starptautisko aizdevēju puses nākamā gada budžeta projekts tiks izstrādāts bez ārvalstu kreditoru stingras kontroles, taču ar lielu atbildību no valdības puses, ievērojot fiskālo disciplīnu, sola FM.
Ņemot vērā vēl aizvien pietiekoši lielo valsts budžeta deficītu, 2013.gada valsts budžeta projektā tiks atbalstīti tikai fiskāli atbildīgi priekšlikumi, kas spēs nodrošināt valsts attīstību. Valdības uzdevums būs ar pieejamajiem līdzekļiem nodrošināt Latvijai nepieciešamo ekonomikas izrāvienu.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognožu 2013.-2015.gadam izvērtēšana un aktualizēšana paredzēta šā gada 16.jūlijā, savukārt aktualizētu vidēja termiņa budžeta mērķu, prioritāro attīstības virzienu, valdības fiskālās politikas mērķu, IKP prognožu, valsts budžeta ieņēmumu prognožu, valsts budžeta finansiālās bilances apjoma apstiprināšana valdībā ir paredzēta šā gada 31.jūlijā. Par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem valdība lems šā gada 16.augustā.