Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
2023.gada valsts konsolidētajā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti virs 12 miljardiem eiro, savukārt kopējie ieņēmumi - ap 15 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens nolēmis atjaunot seno tradīciju un budžeta dokumentu uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira ieviestajā koka darinājumā, vēsta TV3.
Valdība šodien plāno izskatīt un apstiprināt likumprojektu par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kā arī precizēto vispārējās valdības budžeta plāna projektu un Fiskālo risku deklarāciju.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija 14,3 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 15,7 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 1,451 miljarda eiro deficītu, kas ir par 394,1 miljonu eiro mazāk nekā 2021.gadā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Nākotnē nozaru ministrijām būs jāveic konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) valsts budžeta veidošanā, par šādu jaunu labo praksi konceptuāli šodien vienojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore Kristīne Zonberga.
Valdību veidojošās partijas nav diskutējušas par "deputātu kvotu" iespējamību gaidāmajā 2023.gada budžetā, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja koalīcijas partiju pārstāvji.
Šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā, ceturtdien preses konferencē par piedāvājumu 2023.gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Valdošajā koalīcijā vienošanās par šī gada valsts budžetu ir panākta, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
2023.gada valsts budžetā papildu līdzekļus ieguldīsim aizsardzībā, iekšējā drošībā, veselībā, izglītībā un zinātnē, šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2023.gadam kopā veido 2,233 miljardus eiro, liecina valdības ceturtdien izskatītais un zināšanai pieņemtais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojuma par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam.
Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija janvārī iepazīsies ar makroekonomisko rādītāju prognozēm, tādējādi laikus sagatavojoties darbam ar valdībā gatavojamo valsts budžeta projektu 2023.gadam, aģentūrai LETA pastāstīja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
NATO dalībvalstis trešdien vienojās ievērojami palielināt alianses kopīgo budžetu, ņemot vērā jauno drošības situāciju Austrumeiropā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Topošās koalīcijas pārstāvji plāno parakstīt Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 11,632 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,162 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 530 miljonu eiro deficītu, kas ir par 394,7 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).
Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.