Pret nākamā gada labklājības ministrijas budžetu deputātiem nav būtisku iebildumu

© Kaspars Krafts/f64

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam.

Kā klātesošos informēja LM valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā kopumā paredzēti 37,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 55 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 78,4 miljoni eiro.

Kopumā LM ir izvirzījusi sešus nozares prioritāros pasākumus nākamajam gadam. Vienotā veselības un sociālās jomas mobilās komandas pakalpojuma hospisa aprūpei mājās nodrošināšanai, kas ietver sociālo aprūpi, psihosociālo rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus, 2024.gadā ir plānots atvēlēt 4,2 miljonus eiro. Plānots, ka nākamajā gadā sociālo komponenti saņems 1596 hospisa aprūpē esošas personas. Savukārt 2025.gadā šim mērķim plānots atvēlēt 4,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā - 5,3 miljonus eiro.

LM plāno atjaunot piemaksas pie pensijām tiem cilvēkiem, kas darba gaitas beiguši 2012.gadā un vēlāk. Lai nodrošinātu pakāpenisku šo piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, 2024.gadā nepieciešami 14,5 miljoni eiro.

Piemaksas atjaunošanu paredzēts veikt pakāpeniski - atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem. 2024.gadā tās piešķirs cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksas apmērs šiem cilvēkiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, būtu tāds pats, kā tiem, kuri pensionējās sākot no 1997.gada 1.janvāra, tas ir 1,52 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

2025.gadā piemaksas piešķirs cilvēkiem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2021., 2022. un 2023.gadā, 2028.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2024., 2025. un 2026.gadā, 2029.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2027., 2028. un 2029.gadā.

Sākot ar 2029.gadu, piešķirot pensiju, vienlaicīgi tiks piešķirta arī piemaksa.

Piemaksu atjaunošanai 2025.gadā nepieciešami 30,1 miljons eiro, bet 2026.gadā - 51,5 miljoni eiro.

Bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveidošanai un "Bērna mājas" pakalpojuma darbības nodrošināšanai nākamā gada budžetā nepieciešami 2,1 miljons eiro. Par šo finansējumu plānots pārveidot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, mainot akcentus no uzraugošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu centru.

Tāpat plānots turpināt "Bērna mājas" pakalpojumu, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem. Viens no "Bērna mājas" pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess.

Kopumā šim mērķim 2025.gadā nepieciešami 2,2 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 2,4 miljoni eiro.

Vēl 5,8 miljoni eiro nākamajos trīs gados paredzēti atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, lai palielinātu piemaksu apmēru pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, kā arī, lai palielinātu valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem. Paredzēts, ka piemaksas un valsts atbalsta apmērs palielināsies no 106,72 eiro uz 160 eiro, kas skars 9069 personas vidēji mēnesī.

Tāpat nākamajos trīs gados 4,9 miljoni eiro paredzēti cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai. Atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu plānots 5,42 eiro apmērā, kamēr šobrīd tas ir 5,11 eiro. Grīnberga skaidroja, ka pieaugums pret 2023.gadu ir 6%, kas atbilst mēnešalgai 732 eiro (šobrīd 690 eiro). Kopumā gadā tiks nodrošināts pakalpojums vairāk nekā 10 miljonus stundu.

Vēl ministrija iecerējusi 5,2 miljonus eiro atvēlēt pensiju, pabalstu un atlīdzības piegādes saņēmēja dzīvesvietā samaksas pieauguma kompensēšanai un labklājības nozarē pakalpojumu pieejamībai. 2025.gadā šim mērķim nepieciešami 5,5 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 5,9 miljoni eiro.

Starp tupmākajiem darbiem LM izvirzījusi pensiju adekvātuma palielināšanu, tai skaitā, "bāzes" pensijas ieviešanu, pensiju indeksācijas kārtības pārskatīšanu, minimālās darba algas regulējuma pārskatīšanu, sociālo pakalpojumu attīstību, tai skaitā, minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešanu pašvaldībās.

Tāpat nākotnē LM plāno stiprināt ģimenes funkcionēšanu, īstenot bērna labākās intereses, risināt cilvēkkapitāla attīstības jautājumus - droša darba vide, kvalitatīvas darba vietas un cienīga darba attīstība, pilnveidot valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā pārskatīt īpašās kopšanas pabalstu un invaliditātes noteikšanas kritērijus bērniem.

Vēl starp risināmiem jautājumiem paliek Satversmes tiesas lēmums par minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšana.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.