Piemaksas pensionāriem un atsevišķu pabalstu palielināšana. Kādas būs Labklājības ministrijas 2024. gada prioritātes? [papildināts]

© f64.lv, Oksana Džadana

Nākamā gada labklājības nozares budžeta pieaugums prioritāri risinās dažādu interešu grupu vajadzības, turpinot kārtot valsts sociālā atbalsta sistēmu, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Sēdes laikā ministrs deputātus iepazīstināja ar 2024.gada iecerētajiem prioritārajiem pasākumiem sociālajā sfērā. Tiem valdība ir konceptuāli paredzējusi 36,8 miljonus eiro.

Vienotā veselības un sociālās jomas mobilās komandas pakalpojuma hospisa aprūpei mājās ietvaros nodrošināšanai, kas ietver sociālo aprūpi, psihosociālo rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus, 2024.gadā ir plānots atvēlēt 4,2 miljonus eiro. Piešķirtais finansējums ļaus saņemt pakalpojumu vienmērīgi visā Latvijas teritorijā, nevis fragmentāri dažādu projektu veidā.

Ir iecerēts atjaunot piemaksas pie pensijām tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas beiguši 2012.gadā un vēlāk. Lai nodrošinātu pakāpenisku šo piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, 2024.gadā nepieciešami 14,5 miljoni eiro. Piemaksas atjaunošanu paredzēts veikt pakāpeniski - atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem.

2024.gadā piemaksas piešķirs cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksas apmērs šiem cilvēkiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, būtu tāds pats, kā tiem, kuri pensionējās sākot no 1997.gada 1 janvāra, tas ir 1,52 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

2025.gadā piemaksas piešķirs cilvēkiem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2021., 2022. un 2023.gadā, 2028.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2024., 2025. un 2026.gadā, 2029.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2027., 2028. un 2029.gadā.

Sākot ar 2029.gadu, piešķirot pensiju, vienlaicīgi tiks piešķirta arī piemaksa.

Bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveidošanai nākamā gada budžetā ir vajadzīgi 1,7 miljoni eiro. Par šo finansējumu plānots veikt pārmaiņas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pamatdarbībā, ieviešot jaunas funkcijas, kā arī paredzot jaunu speciālistu piesaisti metodiskā atbalsta stiprināšanai. Plānots inspekciju pārveidot par koordinējošo iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, mainot akcentus no uzraugošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru.

Plānots palielināt arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēru līdz 160 eiro. Tam 2024.gadā nepieciešami 5,9 miljoni eiro. Tāpat, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt bērnam saudzīgākas kriminālprocesuālās darbības, "Bērna mājas" pastāvīgas darbības nodrošināšanai nepieciešams finansējums 446 000 eiro apmērā.

Ir plānots arī atlīdzības pieaugums par 6% cilvēkiem, kuri sniedz asistenta un pavadoņa pakalpojumu personām ar invaliditāti. Tam vajadzīgi 4,9 miljoni eiro. Savukārt pensiju, pabalstu un atlīdzības piegādes saņēmēja dzīvesvietā samaksas pieauguma kompensēšanai un labklājības nozarē sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai kopumā 2024.gada budžetā būtu vajadzīgi 5,2 miljoni eiro.

Kā turpmākos darbus Augulis minēja "pensiju adekvātuma" palielināšanu, tai skaitā "bāzes" pensiju ieviešanu, pensiju indeksācijas kārtības pārskatīšanu, minimālās darba algas regulējuma pārskatīšanu, sociālo pakalpojumu attīstību, tostarp minimālā sociālā pakalpojuma grozu ieviešanu pašvaldībās.

Tāpat būtiski turpmāk "stiprināt ģimenes funkcionēšanu", īstenot bērna labākās intereses, kā arī pilnveidot valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā pārskatīt īpašās kopšanas pabalstu un invaliditātes noteikšanas kritērijus bērniem.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais