Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pieaugs no 265,2 miljoniem eiro 2023. gada novembra beigās līdz 1,3 miljardiem eiro visa gada beigās.
To šodien nevar precīzi pateikt, kas un kādas summas prasīs no valsts par 2023. gadā piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ja nekas sensacionāls neatklāsies un tiesāšanas par milzīgu naudas summu piedziņu nesāksies, tad aizgājušā gada finanšu pārskatu valsts iegūs šā gada aprīlī. Pagaidām jāiztiek ar pagājušā gada 11 mēnešu datiem, kurus Finanšu ministrija paguva publicēt 29. decembrī. Turpat arī paredzējums par valsts 2023. gada budžeta deficītu.
Ticēsim, ka aizvadītajā gadā valsts dzīvojusi mazliet taupīgāk, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem. 1,3 miljardu eiro deficīts ir mazāks, nekā ar energoresursu cenu pieaugumu izskaidrotais 1,8 miljardu eiro deficīts 2022. gadā un uz briesmīgā Covid-19 rēķina norakstītie 2,4 miljardi eiro 2021. gadā. Diemžēl ar norakstīšanu jāsaprot kārtējā gada budžeta deficīta ierakstīšana valsts parādā, par ko procenti būs jāmaksā tik ilgi, kamēr vien pastāvēs Latvijas Republika.
Aizņēmumi paceļ 2023. gada valsts budžeta izdevumus vēl virs tā palielinājuma, kāds sekoja valsts ieņēmumu pieaugumam. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pagājušā gada 11 mēnešos sasnieguši 14,2 miljardus eiro, kas par 1,3 miljardiem eiro jeb 10% vairāk nekā 11 mēnešos 2022. gadā. Šāds pieaugums balstās gan uz inflācijas, gan uz Finanšu ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu prasmes vienu un to pašu eiro iekasēt un palaist apritē tādā veidā, lai šo eiro varētu ļoti ātri no aprites izķeksēt un atkal palaist apritē. Piemēram, jo augstākas algas ierēdņiem, jo lielāki ne vien valsts izdevumi, bet arī ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem. Protams, tie jāmaksā visiem nodarbinātajiem Latvijā, taču pie valsts iestāžu darbinieku atalgojumu nodokļos novirzāmās sadaļas valsts tiek ātrāk un vieglāk. Diemžēl mūžīgais dzinējs arī naudai nav izgudrots. Naudas aprites uzturēšanai nepieciešams naudas pieplūdums, kādu Latvijas valsts iegūst no aizdevējiem. Latvijas izdevumu segšanai nepietiek ar Eiropas Savienības dāvinājumiem.
Lauvas tiesu valsts ieņēmumu dod nodokļi kaut ar atrunu, ka nodokļos iekasētā summa izrādītos daudz mazāka, ja nebūtu Latvijas aizņēmumu un ES dāvinājumu. Bez nenopelnītas naudas pieplūduma, ko palaist apritē, iekasēt un atkal palaist apritē vairākas reizes gadā, nodokļu ieņēmumi saruktu uz pusi.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pagājušā gada 11 mēnešos sasnieguši 11,4 miljardus eiro. Ieņēmumi pret 2022. gada 11 mēnešiem pieauguši par 978 miljoniem eiro jeb 9,4%. Nodokļu ieņēmumu kopsummu uz augšu dzinuši darbaspēka nodokļi - tātad algu pieaugums gan valsts, gan privātajā sektorā. Kuri tomēr nesaņem mēnesi pēc mēneša vairāk (nav pērngad saņēmuši vismaz vienu kaut cik būtisku algas palielinājumu), tiem stingri jāpārdomā, vai viņi strādā pareizā uzņēmumā, profesijā utt. Citiem vārdiem sakot, jāpārdomā, kā viņi samaksās par precēm un pakalpojumiem, kuru cenas turpina augt atbilstoši labi un aizvien labāk atalgoto ļaužu maksātspējai.
Turpretī patēriņa nodokļu iekasētā apjoma kopējais pieaugums 11 mēnešos 11. mēnesī novembrī spēji pārgājis samazinājumā. Kopā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) iekasēts 3,5 miljardu eiro apmērā, kas par 332,1 miljoniem eiro jeb 10,3% vairāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā, taču novembrī pret novembri PVN nodokļa iekasēšanā mīnus 69,7 miljoni eiro jeb mīnus 19,1%. Tomēr ne par ko bīstamu tas vēl neliecina. Samazinājums aprēķināts pret uzpūstu bāzi - pret PVN ieņēmumiem, kurus valsts samaksāja pati sev par to, ka 2022. gada rudenī bija nopirkusi dabasgāzi par 430 miljoniem eiro. Gāze iesūknēta Inčukalna krātuvē un nav izmantota šobaltdien. Tāpēc pērn valsts gāzes pirkšanu neatkārtoja. Tādējādi strauji saruka gan valsts izdevumi, gan nodokļu ieņēmumi. Gāzes pirkuma cenas apmērs gandrīz pilnībā sakrīt ar budžeta deficīta samazinājumu no 1,8 miljardiem eiro līdz 1,3 miljardiem eiro.
Tāpat ir labi, ka apstājies PVN iekasēšanas pieaugums atbilstoši elektroenerģijas, dabasgāzes un siltuma cenu pieaugumam. Šo enerģijas veidu patērētāji tāpēc varbūt jau saņēmuši vai saņems atbilstoši 2024. gada budžeta likumam mazāk vai nu naudā, vai valsts sniegtajos medicīnas, izglītības u.c. pakalpojumos nekā tad, ja valsts pieņēmumi no PVN būtu lielāki. Tomēr mazāki izdevumi par pārziemošanai nepieciešamo enerģiju būs izdevīgāki nekā lielāks atbalsts no valsts.
Valsts ieņēmumi krietni pieauguši nenodokļu sadaļā uz “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” dividenžu rēķina. Šie uzņēmumi valstij dividenžu (pēc nodokļu nomaksas pāri palikušā naudas) veidā pērn no aizpērnā gada peļņas valstij atdevuši attiecīgi 134 miljonus un 162 miljonus eiro.
Vajadzība palielināt izdevumus valstij bijusi lielāka par iespējām segt izdevumus ar ieņēmumiem. Kopbudžeta izdevumi 11 mēnešos sasnieguši 14,4 miljardus eiro, kas par 955 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču valstij jārēķinās ar izdevumu pieaugumu tieši decembrī, kā tas atkārtoja gadu no gada.
Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā tiek norakstīts uz atalgojuma pieaugumu atbilstoši minimālās algas paaugstināšanai no 500 eiro līdz 620 eiro ar 2023. gada 1. janvāri un pedagogu atalgojuma pieaugumam pagājušajā rudenī. Galvenie labuma guvēji no minimālās algas pieauguma nebūt nav tie, kuri saņem minimālo algu. Lielāko daļu labuma gūst tie politiķi un ierēdņi, kuru atalgojums noteikts piecās, desmit utt. minimālajās algās vai nu tiešā veidā, vai atbilstoši vidējai algai valstī, kuru uz augšu stumj minimālās algas kāpums. Rezultātā 11 mēnešos valsts algām iztērējusi 3,1 miljardu eiro, kas par 422 miljoniem eiro jeb 15,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts lepojas, ka sociāla rakstura maksājumiem pērnā gada 11 mēnešos iztērējusi vēl vairāk - 4,5 miljardus eiro, kas atbilst kāpumam par 307 miljoniem eiro jeb 7,4%. Notikusi izmaksu pārvietošana no valsts pamatbudžeta, kas iepriekš sedza vispirms kovidpabalstus un pēc tam enegrosadārdzinājumu kompensācijas, uz speciālo jeb sociālo budžetu. Valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem mīnus 104 miljoni eiro jeb mīnus 15,1%, bet sociālā budžeta izdevumiem 383 miljoni eiro jeb 11,8% klāt. Rezultātā pensijām un pabalstiem iztērēti 3,6 miljardi eiro.
Arī sociālā budžeta izdevumi ir vērsti uz to, lai padarītu bagātos vēl bagātākus. Proti, valsts par saviem kalpotājiem (Ne visiem!) veikusi treknas iemaksas sociālajā budžetā, caur kuru virtuālā nauda nonāk pie valsts augstākajiem kalpotājiem kā reāla nauda. Viņi savās gada ienākumu deklarācijās atzīmē, ka, sacīsim, saņēmuši 50 tūkstošus eiro algā un piecus tūkstošus pabalstos no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.
Pašvaldību izdevumi sociālajam atbalstam auguši par 25 miljoniem eiro jeb 14,2% un sasnieguši 203,4 miljonus. Mājokļa pabalstu kopsumma augusi sakarā ar palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pašvaldības vairāk samaksājušas savām iestādēm un darbiniekiem bērnunamos u.tml.
Valsts budžeta nauda aizgājusi arī kapitālieguldījumos. Kopbudžeta kapitālajiem izdevumiem pērnā gada 11 mēnešos vērojams kāpums par 124 miljoniem eiro jeb 12,9%, sasniedzot 1,1 miljardu eiro. 2023. gads bija pēdējais brīdis ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu izpildei. Naudas ietilpīgākie darbu virzieni bijuši daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūras attīstīšana un elektrovilcienu iegāde.
Uz novembra beigām bijuši apgūti 94% no ieplānotajiem izdevumiem ES projektiem, par kuru izpildi ES šos izdevumus kompensēs. Klāt nākuši Atveseļošanas fonda projekti par 150 miljoniem eiro.
“Rail Baltica” izdevumi 2023. gadā no valsts pamatbudžeta dubultojušies pret 2022. gada 11 mēnešu periodu un sasnieguši 130 miljonus eiro. Pagājušajā mēnesī decembrī vien šim projektam bija plānots iztērēt vairāk par 20 miljoniem eiro.
Atzīmēšanas vērtas valsts kapitālieguldījumu vietas ir jauna cietuma būvniecība Liepājā, kam pērn atvēlēti 20,7 miljoni eiro, uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzītie projekti (Rīgas pils, Jaunā Rīgas teātra un Leļļu teātra ēku atjaunošana u.c.) par 56,7 miljoniem un transporta līdzekļu iegāde aizsardzības un iekšlietu iestādēs.
