Vairākās valsts augstskolās līdz mēneša beigām turpinās uzņemšana īsā cikla un bakalaura līmeņa studiju programmās, liecina augstskolu tīmekļa vietnēs publicētā informācija.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) tomēr piedāvās studiju vietu Valsts aizsardzības dienestu (VAD) beigušajam jaunietim, kuram iepriekš tā atteikta, aģentūru LETA informēja augstskola.
Budžeta vietu skaits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmā "Medicīna" no pašreizējām 200 būtu jāpalielina vismaz līdz 400, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja augstskolas rektors Aigars Pētersons.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo, daudziem iedzīvotājiem liegs iespēju studēt, sarunā ar aģentūru LETA pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Ceturtdien, 14.novembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiksies ar augstskolām, nozaru ministrijām un Latvijas Studentu apvienību, lai atklātu sarunas par nākamā gada budžeta vietu sadalījumu augstskolās.
Līdz pat augusta beigām lielā daļā augstskolu izsludināta papildu pieteikšanās uz studijām ne tikai par maksu, bet arī valsts finansētām vietām. Ja Rīgā daudzviet palikušas tikai «astītes», tad reģionos brīvu budžeta vietu ir vairāk, un daļa no tām, iespējams, būs jāpārdala uz pieprasītākām programmām vai jāatstāj tukšas.
Patlaban 16 augstskolās kopumā ir 23 533 budžeta vietas. Drīzumā sāksies studentu uzņemšana, un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem piedāvājuma klāstā. Augstskolas atzīst, ka būtu nepieciešams lielāks brīvo vietu apjoms, jo tikai daļā programmu to netrūkst. Svarīgi ir arī saglabāt iespēju «pārmest» budžeta vietas no mazāk pieprasītām jomām uz populārākām.
Valsts apmaksātu studiju vietu piešķiršanā akcents tiek likts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Augstskolas gan norāda, ka visu paredzēt ir grūti: situācija darba tirgū ir ļoti mainīga, un mūsdienu jauniešiem dzīvē var nākties vairākkārt nomainīt profesiju. Tāpēc svarīgi ir viņiem iedot nevis šauru, bet pēc iespējas plašāku specializāciju. Uzņēmēji gan nereti pieprasa tieši pretējo.
Valsts finansētās studiju vietas konkrētajai programmai vajadzētu piešķirt uz tās īstenošanas laiku, tas ir, vairākiem gadiem, nevis uz vienu, kā tas noticis līdz šim, – šādus grozījumus Augstskolas likumā iesaka veikt Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs. Kopumā dažādu augstskolu rektori atbalsta šādu ierosinājumu, taču ir arī citi ieteikumi – piemēram, ļaut augstskolām pašām izlemt studiju vietu sadali.
Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu pieaugums Latvijas augstskolās 2017.gadā plānots informācijas tehnoloģiju (IT), datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, datorvadības un zinātnes studiju virzienos.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, no kuriem izriet arī valsts augstskolu koledžu tiesības pretendēt uz budžeta finansētajām vietām.
Valsts apmaksātās studiju vietas augstskolām šobrīd tiek sadalītas, ievērojot «vēsturisko principu». Ar šādu pieeju ir neapmierināta Rīgas Stradiņa universitāte, kuras sociālo zinību programmas, kas izveidotas teju pirms 20 gadiem, nesaņem no valsts ne centa. Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Augstākās izglītības padome saskata iespēju situāciju mainīt vienīgi tādā gadījumā, ja tiek piešķirts papildu finansējums, pārdalīta esošā nauda par labu kādai jomai vai visiem vienojoties.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti valsts augstākajām amatpersonām prasa skaidrojumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu neesamību augstskolas sociālo zinātņu studiju programmās.
Ministru kabinets šodien uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par 2017.gada budžetā pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu, vienojoties nesamazināt no valsts budžeta dotēto studiju vietu skaitu.
Valsts budžeta izskatīšanas laiks tradicionāli ir dažādu decibelu un formu protesta laiks. Budžeta deķītis vienmēr par mazu, kāds cits pastiepis vairāk uz savu pusi, kādam palikusi redzama plika pēcpuse, un šoreiz par to nobažījušies studenti.
Ja netiks rasti papildu līdzekļi augstākajai izglītībai, tas varētu sāpīgi atsaukties uz studiju budžeta vietu skaitu, tuvāko gadu laikā sarūkot pat uz pusi. Paužot bažas par šādu scenārija iespēju, vakar pie Ministru kabineta ēkas pirms valdības sēdes piketēja studenti.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) šodien notikušās valdības diskusijas par finansējumu augstākajai izglītībai vērtē negatīvi un turpina gatavošanos protesta akcijām.