Visvairāk budžeta vietu pieejamas inženierzinātnēs un medicīnā

© F64

2017. gadā par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas 23 482 budžeta vietas augstskolās.

Visvairāk budžeta vietu - 6069 - ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas fokusējas galvenokārt uz dažādu speciālistu sagatavošanu inženierzinātnēs. Tas nav pārsteidzoši, jo, ņemot vērā darba tirgus prognozes, kas liecina - arvien akūtāk izjutīsim inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkumu, lielākais budžeta vietu kumoss jau vairākus gadus tiek piešķirts par labu STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas) studiju vietām.

Latvijas Universitātei (LU) - šogad ir pieejamas 4614 budžeta vietu, Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) - 3180, Latvijas Lauksaimniecības universitātei - 2615, Daugavpils universitātei - 1419. Citām augstskolām budžeta vietu skaits ir krietni mazāks. Skatoties pa izglītības tematiskajām jomām (pilna laika pamatstudijās), tad līderos budžeta vietu skaita ziņā ir inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, kā arī dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas - kopumā piešķirtas 7444 vietas, kas ir 42% no visām budžeta vietām pamatstudijās.

Otrajā vietā ierindojas veselības aprūpe un sociālā labklājība - 3105, pēc tam humanitārās zinātnes un māksla - 2452. Par valsts līdzekļiem ir plānots sagatavot 1610 sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību zinātņu speciālistus. Visniecīgākais budžeta vietu skaits piešķirts izglītībai, lauksaimniecībai, vides aizsardzībai un civilajai un militārajai aizsardzībai.

***

VIEDOKĻI

Tomass Barilo, WorkingDay Latvia valdes priekšsēdētājs:

- 42% inženierzinātnēm un IT ir pareizs virziens. Varētu būt, protams, vairāk, bet tas atkarīgs no tā, kā valsts vēlas attīstīties. Ja mērķis ir radīt vairāk labi apmaksātu darba vietu, tad virziens ir pareizs. Jautājums par attīstības tempu - vai tas būs Latvijai izrāviens, vai būs tāpat kā kaimiņvalstīs, piemēram.

Jautājums - cik no šiem 42% ir atvēlēts IT? Lai arī cik tur būtu, ar to ir vairākas reizes par maz, lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu un «apetīti». IT jomai ir milzīgs potenciāls, ja vien augstskolas spētu «saražot» to, kā trūkst visā Eiropā. IT jomai budžeta vietas varētu vismaz trīskāršot vai pat pieckāršot, lai motivētu studentus izvēlēties tieši šo studiju virzienu.

Komerczinību un tiesību zinātņu jomā, iespējams, budžeta vietas nav vajadzīgas vispār, jo, kā rāda personāla atlases pieredze, juristus un ekonomistus atrast šobrīd vēl ir ļoti viegli - šādu speciālistu mums pietiek.

Atsevišķs stāsts ir par svešvalodām. Ja varētu mācīt vairāk zviedru, norvēģu, dāņu un somu valodas, Latvijā varētu ienākt lieli starptautiski klientu apkalpošanas centri, kas attālināti strādātu ar klientiem Skandināvijas reģionā. Tas Latvijā radītu vairākus simtus vai pat tūkstošus labi apmaksātu darba vietu.

Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors:

- Svarīgi ir ne tikai kvantitatīvi pieražot darba tirgum speciālistus, bet vienlaikus celt izglītības kvalitāti. Tas ne tikai motivētu jauniešus studēt un iegūt augstāko izglītību, bet arī piesaistītu studēt gribētājus no ārzemēm, kas varētu būt labs pienesums arī vietējam darba tirgum. Studiju laikā jaunieši atrod savus darba devējus vietējā tirgū, viņiem izveidojas sociālas saites, un viņi paliek strādāt valstī, kurā ir ieguvuši izglītību. Arī darba devējiem vajadzētu ciešāk sadarboties ar augstskolām, palīdzot jauniešiem pieņemt lēmumu par studiju virzienu - ne tikai informējot par savu nozari un iepazīstinot ar savu uzņēmumu, bet arī talantīgākajiem jauniešiem apmaksājot studijas, vienojoties par laiku, cik ilgi pēc studiju beigšanas attiecīgajam speciālistam būs jānostrādā uzņēmumā. Paralēli studijām jaunietis jau iziet praksi savā uzņēmumā, kā rezultātā pēc absolvēšanas darba devējs iegūst izcilu speciālistu, ar atbilstošu pieredzi un zināšanām - pasaulē šāda prakse nav retums.

***

UZZIŅAI

TOP 10 studiju programmas pērnā gada uzņemšanā (iekļautas augstskolas (kopumā 12), kas izmanto vienoto pieteikšanās sistēmu)

• Tiesību zinātne, LU

• Ārstniecība, LU

• Datorzinātnes, LU

• Komunikācijas zinātnes, LU

• Datorsistēmas, RTU

• Informācijas tehnoloģijas, RTU

• Muitas un nodokļu administrēšana, RTU

• Būvniecība, RTU

• Vadības zinības, LU

• Psiholoģija, LU



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais