Budžeta studiju vietas tiek sadalītas "uz mūžu"

Valsts apmaksātās studiju vietas augstskolām šobrīd tiek sadalītas, ievērojot «vēsturisko principu». Ar šādu pieeju ir neapmierināta Rīgas Stradiņa universitāte, kuras sociālo zinību programmas, kas izveidotas teju pirms 20 gadiem, nesaņem no valsts ne centa. Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Augstākās izglītības padome saskata iespēju situāciju mainīt vienīgi tādā gadījumā, ja tiek piešķirts papildu finansējums, pārdalīta esošā nauda par labu kādai jomai vai visiem vienojoties.

Budžeta vietu sadale notiek, ievērojot noteiktus principus: atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, augstskolu stratēģisko specializāciju un efektivitāti - minimālo kopējo studējošo skaitu: maģistra programmās tie ir vismaz 15, bakalauru - 30 (ir gan arī izņēmumi), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja vietniece Diāna Laipniece.

Diemžēl budžeta vietu skaits ir ierobežots, un uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem tās ir vien 13, kamēr Dānijā tās ir 48 un Somijā - 51, paredzot bezmaksas mācības visiem vietējiem un Eiropas Savienības studentiem. Turklāt abās šajās valstīs attiecīgi ir 34 un 39 tikai valsts augstskolas, Latvijā ir 30, no tām - 13 privātās (plus vēl 26 koledžas). D. Laipniece vērsa uzmanību uz to, ka Somijā notiek aktīvs augstskolu konsolidācijas process un arī «mūs skars nepieciešamība optimizēt mācību iestāžu tīklu», kas šobrīd ir ļoti sadrumstalots, un to vēl vairāk veicina tas, ka augstskolas pieder dažādām ministrijām. Skaidrs esot viens, ka tuvākajos gados nav paredzēts palielināt budžeta vietu skaitu un mainīt to izmaksas. Lai gan, kā rāda Ekonomikas ministrijas aprēķini, līdz 2022. gadam pietrūks 8700 dabaszinātņu speciālistu un 7500 inženieru. Lai šādu robu aizpildītu, būtu nepieciešams papildu 41 miljons eiro studiju vietu apmaksai. Tā kā patlaban tādas naudas nav, dotēt šīs jomas speciālistu apmācīšanu var, samazinot valsts finansēto humanitāro un sociālo zinātņu studentu uzņemšanu. Viņa arī norādīja, ka IZM bija plānojusi nākamgad pilotprojekta veidā atvērt «aploksni» ministrijas padotības augstskolās vienas tematiskās grupas ietvaros: sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un tiesībās 10% no valsts budžeta vietām (223) piešķirot pēc kvalitātes kritērijiem. Taču tas arī palicis idejas līmenī, jo netika saņemts atbalsts no nozarē strādājošajiem.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra izteicās vēl striktāk: budžeta vietas tiek sadalītas faktiski «uz mūžu». Ja ko grib mainīt, tad ļoti lēnām, jo šajā jautājumā jāievēro tiesiskās paļāvības princips, tas ir, noteikti jānoslēdz mācību cikls, kurā vieta tika piešķirta. Arī IZM pārstāve piebilda: ja vispār ko grib mainīt, tā «sāk džinkstēt telefoni», lūdzot neko nemainīt. Katrs cīnās par savu vadīto iestādi un nevēlas, lai tai kaut ko atņemtu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvis Artūrs Zeps atgādināja: patiesībā šogad tika nocirptas 2500 vietas, lai varētu tuvināties patiesajam izmaksu līmenim. Tas RTU licis kompensēt iztrūkumu, ieguldot no savas kabatas 2,5 miljonus eiro 1000 budžeta vietu finansēšanai. Nākamgad tas vairs netiks darīts, līdz ar to uzņemto skaits, kas mācās par valsts naudu, saruks par 1000.

RSU Padomnieku konventa priekšsēdētājs Dins Šmits izteica nožēlu, ka IZM rāda skaitļu stabiņus, bet nedod nekādus risinājumus. Atliekot vēl izveidot darba grupu un «norakt jautājumu», ilgi un gari spriežot. Galu galā IZM pārstāvji solīja sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai rastu iespēju tālāk virzīt pilotprojektu, kas balstīsies uz daļēju kvalitātes kritēriju ieviešanu.

***

Studiju maksa

Kopējās izmaksas, eiro

Vadības zinātņu akadēmiskais bakalaurs (3 gadi)

4492

IT profesionālais bakalaurs (4 gadi)

8656

Būvniecības profesionālais bakalaurs (4 gadi)

9723