Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo, daudziem iedzīvotājiem liegs iespēju studēt, sarunā ar aģentūru LETA pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
IZM ziņojums ir sasteigts un praktiski vispār nav pārspriests ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā arī ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV). Pie tik fundamentālas reformas ir jānonāk kopīgi, jo tā ievērojami maina visu augstskolu finansēšanas sistēmu, un liela daļa iedzīvotāju ir rēķinājusies ar studēšanas iespēju no valsts budžeta līdzekļiem, pauda politiķis.
Ir liels iedzīvotāju skaits, kam ir "ļoti spiedīgi sociālie apstākļi", sacīja parlamentārietis. Jādomā arī par to, kā citi studētgribētāji spēs atrast līdzekļus izglītībai, tāpēc piedāvājumā vajadzētu iekļaut studiju kreditēšanas iespējas, uzskata Ašeradens.
Politiķis atzīmēja, ka par IZM piedāvājumu ir jādiskutē dažādos formātos un jāvienojas par kopīgu vīziju dažādās organizācijās, arī augstskolās. Runājot ar augstskolu rektoriem, ir secināms, ka par rosinājumu nav skaidrības, un tam trūkst detalizācijas, pauda komisijas vadītājs.
"Nacionālā apvienība" IZM piedāvājumu neatbalsta, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons (NA). Jau tagad trūkst skolotāju, un viņu trūks vēl vairāk, kad notiks pāreja uz pilnīgu izglītību valsts valodā, paredzēja deputāts, atzīmējot: "Ja mēs tagad vēl jaunajiem skolotājiem, kas, piemēram, grib apgūt latviešu valodu un literatūru, liekam piemaksāt, tad rodas jautājums, vai viņi vispār izvēlēsies šādu karjeru."
Diskutējot par priekšlikumu frakcijā, kā vislielākās bažas parādījās attiecībā uz humanitārajām nozarēm, sacīja Jansons. Pēc parlamentārieša teiktā, tādu specialitāšu kā valodu, literatūras un vēstures studenti jau tā nepelnīs ļoti daudz, un viņiem vēl būs jāpiemaksā līdzmaksājuma nauda, tāpēc pastāv risks, ka šādas studiju nozares Latvijā var izzust.
Pie šī projekta ir jāstrādā tālāk, jo šobrīd atbalsta frakcijā tam nav, uzsvēra Jansons.
IZM piedāvājumu atteikties no budžeta vietām augstskolās kritizēja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Edgars Kucins (S). Ieviešot līdzmaksājumu vairumam studentu, daudziem tiks liegta iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā, jo viņi to vienkārši nevarēs atļauties, norādīja politiķis. "Saskaņas" pārstāvis paredzēja, ka studiju maksu īpaši nevarēs atļauties jaunieši reģionos, it sevišķi ģimenēs ar vairākiem bērniem.
Jau šobrīd liela daļa vidusskolu absolventu izvēlas studēt ārzemju augstskolās, un vairums no viņiem pēc mācību beigām Latvijā neatgriežas, atzīmēja Kucins. Viņaprāt, ja studējošajiem tiks ieviests līdzmaksājums, ārzemes izvēlēsies vēl lielāks skaits jauniešu.
IZM ir jāveido sistēma, kurā jaunieši, kas augstskolās mācās par budžeta līdzekļiem, pēc izglītības iegūšanas paliktu strādāt Latvijā un sekmētu valsts izaugsmi, uzsvēra parlamentārietis. Pēc Kucina teiktā, pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem nereti tiek apmācīti speciālisti, kas dodas strādāt ārzemēs, lai gan valstī katastrofāli pietrūkst ārstu, inženieru, kvalificētu celtnieku un citu speciālistu.