Berlīne

25.jan 2023
Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.
3.jan 2023
Berlīnē Vecgada vakarā notikušos uzbrukumos tika ievainots 41 policists, liecina jaunākie policijas ziņojumi.
28.jūl 2022
Berlīnes pilsēta enerģijas taupīšanas nolūkos sākusi izslēgt prožektorus, kas izgaismo tās vēsturiskos pieminekļus.
23.jūl 2022
Sestdien Berlīnē atkal ar vērienu svētku atmosfērā tiek rīkots praids, kas divus gadus bija spiests notikt Covid-19 ierobežojumu apstākļos.
25.jun 2022
Viltvārdis, kurš izlicies par Kijivas mēru Vitāliju Kličko, "Zoom" platformā piektdien sazvanījies ar Berlīnes un Madrides mēriem.
9.jun 2022
Vīrietis, kurš trešdien Berlīnē ar automašīnu ietriecās cilvēkos, nogalinot skolotāju un ievainojot 14 bērnus, ir garīgi slims un rīkojās ar nodomu, ceturtdien paziņojusi Berlīnes mērs Franciska Gifeja.
8.jun 2022
Berlīnē trešdien automobilis ietriecās gājējos, nogalinot vienu cilvēku un astoņus ievainojot, paziņoja policija.
8.mai 2022
Šodien, 8. maijā, pasaulē ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.
7.mai 2022
Berlīnes federālās zemes varas iestādes ir aizliegušas Ukrainas karogu un citu ukraiņu simbolu demonstrēšanu akcijās 8. un 9.maija piemiņas pasākumu laikā, pielīdzinot tos Krievijas un Donbasa separātistu simboliem.
4.apr 2022
"Twitter" lietotāji sašutuši par Berlīne notikušo Krievijas uzsāktā kara atbalstītāju vērienīgo auto parādi, kuru atbalstījusi arī Krievijas vēstniecība.
28.feb 2022
Berlīnes centrā svētdien vairāki simti tūkstoši cilvēku piedalījās protesta akcijā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
7.feb 2022
Ugunsgrēka dēļ kabeļu šahtā slēgta Berlīnes-Hamburgas dzelzceļa līnija, paziņojis Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn".
6.jan 2022
Vašingtona un Berlīne ir vienotas savā atbalstā Ukrainai, trešdien paziņojušas abu valstu amatpersonas.
4.dec 2021
Vācijas policija sestdien dzīvojamā namā uz dienvidiem no Berlīnes uzgājusi piecu cilvēku - divu pieaugušo un trīs bērnu - līķus, pavēstīja varasiestādes. 
14.sep 2021
Pagājušā nedēļas nogalē modes preču veikals "About You" organizēja jaunās sezonas modes skati, pulcējot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un influencerus no visas Eiropas, tostarp arī no Latvijas.
4.aug 2021
Vācijas federālā prokuratūra trešdien likusi Berlīnē aizturēt vīrieti, kurš apsūdzēts par kara noziegumu pastrādāšanu Sīrijā.
2.aug 2021
Tūkstošiem cilvēku svētdien Berlīnē piedalījušies nesankcionētā demonstrācijā pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un protestu laikā izcēlušās sadursmes ar policiju un aizturēti aptuveni 600 demonstranti. Saskaņā ar policijas aplēsēm demonstrācijā piedalījās aptuveni 5000 cilvēku. Viņi sapulcējās Berlīnes Šarlotenburgas rajonā un devās gājienā cauri Tīrgartenes parkam līdz Brandenburgas vārtiem. Vietējās varasiestādes aizliedza vairākas demonstrācijas, kas bija plānotas nedēļas nogalē, tostarp protestus, ko organizēja kustība "Querdenken" (Netradicionālā jeb tā dēvētā laterālā domāšana), kura Vācijā izrādījusies par visskaļāko protesta balsi pret karantīnas ierobežojumiem un aktīvu konspirācijas teoriju izplatītāju, noliedzot ar pandēmiju saistītos faktus. Taču protestētāji neievēroja policijas aizliegumu. Berlīnes policijas departaments norīkoja vairāk nekā 2000 policistus, lai izklīdinātu protestētājus, taču likumsargiem tika uzbrukts. "Viņi mēģināja izlauzties cauri policijas kordonam," paziņoja Berlīnes policija, piebilstot, ka policistiem nācies izmantot stekus. Vācija maijā atviegloja lielu daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, tostarp atkal tika atvērti restorāni un bāri. Tomēr daudzas aktivitātes, tostarp pusdienošana restorānu iekštelpās un apmešanās viesnīcās prasa pierādījumu par vakcinēšanos pret Covid-19, atveseļošanos no šīs slimības vai nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu. Demonstrācijas pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, notikušas arī citur Eiropā. Francijā šādos protestos sestdien piedalījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet Itālijā pagājušajā nedēļās nogalē protestēja aptuveni 80 000 cilvēku. Avots:LETA
22.jūl 2021
Kādreizējā Rietumberlīnē varasiestādes regulāri nodevušas bērnus bezpajumtniekus audzināšanā pedofiliem vīriešiem, un nesenais pētījums liecina, ka šī prakse piekopta desmitgadēm, arī pēc Vācijas atkalapvienošanās.
21.jūl 2021
Otrdien Vācijas galvaspilsētā durvis publikai vēra rekonstruētā Berlīnes karaļpils, kurā iekārtots koloniālo artefaktu muzeju komplekss. Lai gan Humbolta forums tika atklāts jau pagājušā gada 16.decembrī, Covid-19 pandēmijas dēļ publikai tas joprojām nebija pieejams. Vērienīgā mēroga rekonstrukcijas darbi Vācijas galvaspilsētas centrā, kas tika uzsākti 2013.gadā, līdzīgi bēdīgi slavenajai jaunajai Berlīnes lidostai, kas tika atklāta pagājušā gada oktobrī, arī cieta no būvdarbu kavēšanās, izmaksu strauja pieauguma un pretrunīgajiem ieceres vērtējumiem sabiedrībā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad sagruva Vācijas impērija, pils kalpoja kā Hoencolneru dinastijas galvenā rezidence, un ieceres kritiķi norāda uz apstākli, ka gandrīz 20 000 eksponātu, kas nākuši no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas, izvietoti ēkā, kur mituši galvenie vācu koloniālisma iniciatori. Oriģinālā pils kļuva par Berlīnes smagās vēstures upuri un nepārdzīvoja Otro pasaules karu un tam sekojošo Vācijas un tās galvaspilsētas sadalīšanu. Pils tika daļēji sagrauta sabiedroto gaisa bombardēšanas kampaņas laikā, bet to pilnīgi nojauca pēc kara valsts un Berlīnes austrumdaļai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Berlīnes karaļpils vietā komunisti uzslēja Republikas pili, askētiska modernisma stilā veidotu kluci, kura fasādes greznoja oranžs atstarojošs stikls. Tajā līdz ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) dekoratīvo parlamentu bija izvietots arī kultūras un izklaižu centrs. Rekonstruētā Berlīnes karaļpils tapusi pēc itāļu arhitekta Franko Stellas projekta, un tās trīs fasādes ir oriģinālās baroka būves kopijas. Senākā Prūsijas pils daļa bija celta vē 15.gadsimtā, bet tās būvniecība noslēdzās tikai 18.gadsimta sākumā. Taču aiz vēsturisko fasāžu atdarinājumiem tagad slēpjas moderns ēku komplekss, kura kopplatība ir aptuveni 40 000 kvadrātmetru, kas atvēlēti izstāžu un konferenču zālēm. 21.gadsimta sākumā Prūsijas pils rekonstrukcija izsauca asas debates sabiedrībā, jo tā prasīja Republikas pils nojaukšanu. Lai gan nojaucamajā ēka savulaik ticis plaši izmantots tagad par ļoti kaitīgo atzītais azbests, tā bija iegūlusi daudzu austrumvāciešu sirdīs, kas šo būvi uzskatīja par savas vēstures un identitātes sastāvdaļu. Liela daļa no jaunajām ekspozīciju telpām atvēlēta Berlīnes etnoloģijas muzeja un Āzijas mākslas muzeja krājumiem, kas pilnībā tiks pārvietoti uz jauno mājvietu līdz 2021.gada beigām. Savu darbību Humbolta forums sāk ar sešām izstādēm, no kurām viena veltīta Berlīnes vēsturei, kamēr otrā aplūkojams ziloņkauls, bet vēl cita veltīta brāļiem Aleksandram un Vilhelmam Humboltiem, no kuriem viens bijis pazīstams ģeogrāfs un naturālists, bet otrs - filozofs un apgaismotājs, kas dibinājis tagad viņa vārdu nesošo Berlīnes Universitāti. "Izstādes ir ļoti atšķirīgas, no ļoti dažādām institūcijām," norādījis Humbolta centra direktors Harmuts Dorgelo. "Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo ne vien parāda plašu tēmu loku, bet arī dažādus veidus, kādos šodien iespējams iekārtot izstādes." Avots: LETA
31.mai 2021
Lidsabiedrības "Ryanair" reisa Dublina-Krakova lidmašīna svētdien veikusi ārkārtas nosēšanos Berlīnē, reaģējot uz informāciju par iespējamiem draudiem drošībai, vēsta Īrijas lidsabiedrība.