Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Pasaulē

Pēc bēguļošanas desmitiem gadu garumā tiek aizturēta Sarkanās armijas frakcijas locekle

© Pixabay

Policija Berlīnē aizturējusi galēji kreisā teroristu grupējuma Sarkanās armijas frakcija (RAF) locekli Danielu Kleti, ziņu aģentūrai DPA otrdien atklāja avoti drošības struktūrās.

Vācijas varasiestādes vairākus gadu desmitus centušās notvert Kleti, Ernstu Folkeru Štaubu un Burkhardu Gārvegu, kuri pārstāv RAF trešo un pēdējo paaudzi.

Varasiestādes apsūdz 65 gadus veco Kleti un viņas sabiedrotos par slepkavības mēģinājumu un vairākām bruņotām laupīšanām laikā no 1999.gada līdz 2016.gadam. Prokuratūra pieļauj, ka laupīšanas nebija politiski motivētas, bet tika veiktas finanšu apsvērumu dēļ.

Policija nesen vērsās pie sabiedrības ar aicinājumu sniegt informāciju, kas varētu palīdzēt notvert bēgļus. Viņi tiek turēti aizdomās par vismaz 12 bruņotām laupīšanām, tai skaitā par mēģinājumu 2016.gada jūnijā aplaupīt bruņotu automašīnu netālu no Brēmenes. Notikuma vietā tika atrastas aizdomās turēto DNS pēdas.

RAF, kas, pēc tās dibinātāju vārdiem, pazīstama arī kā Bādera-Meinhofas banda, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados satricināja visu Rietumvācijas politisko sistēmu, pastrādājot virkni politiski motivētu slepkavību.

1977.gadā teroristi noslepkavoja federālo prokuroru Zīgfrīdu Būbaku un "Dresdner Bank" vadītāju Jirgenu Ponto, kā arī nolaupīja un vēlāk noslepkavoja rūpnieku Hansu Martinu Šleijeru. 1977.gada vardarbības vilnis vēsturē iegājis ar nosaukumu "Vācijas rudens".

1998.gadā RAF oficiāli paziņoja par pašlikvidāciju. Lielākā daļa no grupējuma dibinātājiem mira ieslodzījumā. Horsts Mālers, kurš vienīgais no RAF dibinātājiem vēl ir dzīvs, tagad pārgājis labējo ekstrēmistu nometnē un ir pazīstams kā holokausta noliedzējs.

Varasiestādes uzskata, ka RAF ir atbildīga par vairāk nekā 30 cilvēku noslepkavošanu un vismaz 200 cilvēku ievainošanu.

RAF trešā paaudze, kas aktīvi darbojās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, apsūdzēta bankas "Deutsche Bank" vadītāja Alfrēda Herhauzena un Austrumvācijas tresta "Treuhand" vadītāja Detleva Rovēdera slepkavībās.