Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā - turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, bet Igaunijā to nenosoda 20% respondentu, piektdien pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, prezentējot maijā SKDS veikto iedzīvotāju attieksmes pētījumu.
Pāvests Francisks pirmdien nominējis jaunu nunciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas būs Urbisaljas (Itālija) titulārais arhibīskaps Georgs Gensvains, vēsta Rīgas arhidiecēzes portāls "Katolis", atsaucoties uz Svēto Krēslu.
Pēterburgā norisinājusies konference par nacisma atdzimšanu Baltijas valstīs. Tā online režīmā tulkota arī angļu valodā. Konferencē pieņemts lēmums veidot tribunālu Baltijas valstu politiķiem, pirms tam savācot pietiekamu pierādījumu bāzi. Baltija svalstu politiķu tribunāls tiek salīdzināts ar Nirnbergas procesu.
Saistībā ar aizvadītās nedēļas Krievijas provokācijām Amerikas Savienotās Valstis pauž solidaritāti ar Baltijas reģiona valstīm. Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers par to rakstīja vietnē X ("Twitter"), ziņo "urointegration.com.ua".
Igaunija aicina Baltijas valstis izveidot aizsardzības spējas bezpilota lidaparātu atklāšanai un notriekšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ap lielākajām reģiona pilsētām.
Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā arī teica runas mītiņā pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu.
NATO sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība un "uzbrukums Baltijai būtu uzbrukums mums visiem", ko nedrīkst pieļaut, pirmdien pēc Baltijas valstu un Vācijas valdību vadītāju sarunām preses konferencē uzsvēra Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežas reģionus, secināts izvērtējumā par Krievijas agresijas kara ietekmi uz pierobežas reģioniem.
Baltijas valstu ārlietu ministri pieļauj, ka Krievija, radot GPS signālu traucējumus, veic hibrīduzbrukumus Tartu lidostai, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".
Baltijas valstu energosistēmas pašlaik ir diezgan drošas, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra ASV valsts sekretāra vietnieks energoresursu jautājumos Džefrijs Pjats, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Baltijas valstis.
Baltijas valstu ārlietu ministri pirmdien Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, lai apspriestu palīdzību Ukrainai uzvarēt karā ar Krieviju, kara izmaksu palielināšanu Krievijai, Baltijas reģiona drošību un NATO samitu Vašingtonā jūlijā.
ASV Kongresa piektdien apstiprinātajā likumprojektā par valdības finansējumu cita starpā paredzēta drošības palīdzība Baltijas valstīm 228 miljonu dolāru (211 miljoni eiro) apmērā, paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Vēl pavisam nesen Baltijas valstu izteiktās bažas par ģeopolitisko situāciju reģionā un pasaules tiesiskās kārtības apdraudējumiem starptautiskā sabiedrība uzskatīja par pārspīlētiem, taču pašlaik valsts konsekventā un principiālā nostāja izraisa starptautisku cieņu un uzmanību, apgalvo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā var turpināt, un tad nākamās būtu Baltijas valstis, pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Militārais eksperts Kristians Molings brīdina, ka Krievijai ir plāns sagraut NATO no iekšpuses, un tam nebūtu nepieciešama militāra uzvara. Pēc eksperta domām, NATO nebūs spēju sevi aizstāvēt un tā tiks iznīcināta. Tomēr ne mazāk bīstami ir iekšējie strīdi, kas sašķeļ aliansi, raksta tv3.lt.
Ja karš Ukrainā tiks iesaldēts, Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atgūtos un sagatavotu savus spēkus tiešam konfliktam ar NATO, atsaucoties uz Vācijas Ārlietu padomes (DGAP) pētījumu ziņo "TV3 Ziņas".
Pret Baltijas valstīm tiek pielietoti hibrīdkara elementi, lai palielinātu spriedzi reģionā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš piektdien piedalījās Tallinā notiekošajā 29.Baltijas Padomē.
Polijas Enerģētikas institūta pētījuma par Baltijas valstu elektrotīklu drīzāku sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem sākotnējie secinājumi ir "diezgan optimistiski", paziņoja Lietuvas enerģētikas viceministrs Albins Zananavičs, tomēr atzīstot, ka sarunās ar Latviju un Igauniju par šo jautājumu "īpaši pozitīvas attīstības nav".