Platformā "Manabalss.lv" svētdien ap pusdienas laiku tika savākti 10 000 parakstu par iniciatīvu, ar kuru aicināts saglabāt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs.
Lai arī attālināts darbs var palielināt darba ņēmēju produktivitāti, samazināt izmaksas, taču pārāk daudz attālinātā darba var samazināt darbinieku efektivitāti un ilgtermiņa produktivitātes pieaugumu, uzskata Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns, profesors Gundars Bērziņš.
Banku sektorā pēc Covid-19 pandēmijas ļoti daudzas attālināto pakalpojumu iespējas saglabāsies, intervijā aģentūrai LETA pauda "Luminor Bank" Latvijas filiāles vadītāja Kerli Gabrilovica.
Sākoties mēnesi ilgam lokdaunam un pulcēšanās ierobežojumiem, arī uzņēmumiem atkal nākas pārkārtot darba režīmu un norīkot darbiniekus strādāt attālināti.
Vairāk nekā pusotru gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma gandrīz puse jeb 45% no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, secināts tehnoloģiju kompānijas SIA "Tet" biznesa klientu aptaujā.
Latvijā 54% iedzīvotāju dotu priekšroku kombinētajam darba laikam, apvienojot darbu birojā ar darbu ārpus tā vismaz reizi nedēļā, liecina starptautiskās informācijas tehnoloģiju (IT) līzinga kompānijas "Grene" veiktā aptauja.
Noslēdzoties vasaras atvaļinājumu periodam, četri no katriem desmit Latvijas uzņēmumiem apņēmušies organizēt darbu vienīgi klātienē un atteikties no attālinātās strādāšanas. Aptuveni tikpat daudz iecerējuši ieviest šobrīd pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūstošo darba organizācijas hibrīda modeli, kas paredz dažas dienas nedēļā palikt mājās un dažas doties uz biroju, liecina biznesa vadības un grāmatvedības programmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.
Pēdējā pusotra gada laikā darba vide ir būtiski mainījusies, un ikvienam darba devējam nākas saskarties ar jaunu pieeju darba koordinēšanā. Microsoft ir sagatavojis piecus vienkāršus padomus, kā pasargāt savus darbiniekus no izdegšanas un veiksmīgi pārdzīvot pāreju starp ierasto darba vidi un tās hibrīdo – daļēji vai pilnībā attālinātā darba – nākotni.
Attālinātais darbs, valstī noteikto ierobežojumu ietekme uz uzņēmējdarbību un kopējā ekonomiskā nestabilitāte ieviesusi būtiskas izmaiņas Latvijas uzņēmumu ikdienā.
Neraugoties uz piedzīvotajiem attālinātā darba izaicinājumiem un grūtībām, liela daļa Latvijas uzņēmumu plāno saglabāt darbiniekiem iespēju veikt darba pienākumus ārpus darba vietas arī pēc pandēmijas uzveikšanas un ierobežojumu atcelšanas.
Lai gan Ministru kabinets nolēma, ka no nākamās otrdienas stājas spēkā prasība par attālinātu darbu, izņemot ražošanas nozari, ministriem nebūs obligāti jāstrādā no mājām. Viņi nepieciešamības gadījumā drīkstēs doties uz darba vietu, protams, ievērojot epidemioloģiskās prasības.
Kāda Facebook lietotāja dalījusies ar emocionālu ierakstu, aprakstot attālinātā darba realitāti, esot mājās ar bērnudārza vecuma bērnu. Viņa uzsver, ka šī kopā būšana nav attālināts darbs.
No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Izdevumi, kas radušies, lai darbinieki varētu strādāt attālināti, būtu jānodrošina darba devējam, nevis darba ņēmējam, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
Lai mazinātu Covid-19 izplatību, varētu tikt rosināts attālinātu darbu ārkārtējās situācijas laikā noteikt kā obligātu pienākumu situācijās, kad šādi var turpināt īstenot darba uzdevumus, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes".
Pandēmijas veicinātā attālinātā darba ieviešana ļāvusi Latvijas uzņēmējiem labāk iepazīt un novērtēt mākoņpakalpojumu priekšrocības. Nu jau vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju sliecas uzskatīt, ka datu glabāšana ārpus uzņēmuma infrastruktūras un programmu lietošana tīmeklī uzlabo attālinātā darba un darbinieku kopīgas strādāšanas iespējas, atzīst Jumis Pro mārketinga vadītāja Jekaterina Černobrovaja.
Attālinātais darbs pēc būtības ir tas pats, kas darbs uz vietas, tomēr tiek izslēgta nozīmīga fizisko aktivitāšu daļa - nokļūšana darbā. Daudziem tā var aizņemt 30 minūtes, ejot vai braucot ar riteni, tāpēc, strādājot no mājām, šo laiku vajadzētu veltīt fiziskām aktivitātēm pirms, pēc vai darba laikā, skaidro fizioterapeite Sintija Priede.
Pirms gada tehnoloģiju pasaulē valdīja patīkams satraukums. Jaunas desmitgades priekšvakarā nozares eksperti neskopojās ar optimisma pilniem pareģojumiem, kā mūsu dzīvi ietekmēs 5G mobilo sakaru tīkli, mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte un citas inovācijas. Pasauli satricinājusī pandēmija ienesa korekcijas gan šajās vīzijās, gan tuvākās nākotnes perspektīvās, stāsta Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs.
Iedzīvotāji retāk iziet ārpus mājas, un daļai sabiedrības mainījies arī strādāšanas veids - no ierastajām darba vietām birojos bija jāpārceļas pie virtuves galdiem mājās. Turklāt pārmaiņas notika gluži vai vienas nakts laikā. Līdz ar to pandēmija ir radījusi augsni lielam attālinātā darba eksperimentam.