Stājas spēkā striktākas prasības klātienes darbam

Šodien stājas spēkā striktākas prasības klātienes darbam valsts pārvaldē, kā arī strādāt attālināti stingri aicināts privātais sektors.

Pagājušajā nedēļā valdība lēma, ka valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no šodienas būs jāstrādā attālināti. Minētā prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Iepriekš rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar pagājušajā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Grozījumi rīkojumā paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē, valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.

Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības.

Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.

Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis apliecināja, ka, lai arī attālinātā darba regulējums attiecas arī uz privāto sektoru, tomēr netiks paredzēta prasība, ka darba devējam būtu jāizdod izziņa, lai kādam darbiniekam atļautu strādāt klātienē. Pēc Citskovska teiktā, darba devējs pats noteiks, kādā veidā - elektroniski vai citā veidā - darbiniekiem tiek noteikts attālinātais darbs.

Kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.

Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.