Sākoties mēnesi ilgam lokdaunam un pulcēšanās ierobežojumiem, arī uzņēmumiem atkal nākas pārkārtot darba režīmu un norīkot darbiniekus strādāt attālināti.
Taču tikai divās nozarēs - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un finanšu - vairāk nekā puse uzņēmumu jau tagad ir pilnībā gatavi šādam pavērsienam. Daudz vairāk ir tādu tautsaimniecība sfēru, kuru pārstāvji uzskata, ka darbības specifikas dēļ attālinātais darbs nav iespējams, liecina pētījumā "Vadītāja digitālais portrets" iegūtie dati.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē gatavību pilnvērtīgi strādāt attālināti kaut šodien pauduši 63% respondentu un vēl 20% to spētu pēc dažu uzlabojumu veikšanas.
Finanšu jomā darbiniekus norīkot attālinātam darbam spēj 56% un trešdaļai vēl nāksies piestrādāt pie šī jautājuma. Sliktāka, taču cerīga situācija ir izglītības un zinātnes, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību nozarē. Mācību iestāžu un pētniecisko institūciju vidū darbam no mājām gatavi jūtas 39%, un vēl 34,4% ir ceļā uz efektīvu attālināto darbu. No valsts iestādēm sekmīgi darboties spētu 39,6%, bet ceturtajai daļai vēl nepieciešami uzlabojumi.
Pretēja aina paveras nozarēs, kurās izbēgt no klātienes darba ir stipri grūtāk. Piemēram, medicīnā un farmācijā. 67% ārstniecības un zāļu tirdzniecības iestāžu uzskata, ka darba specifikas dēļ nespētu pienācīgi apkalpot pacientus attālināti. Līdzīga situācija ir pārtikas un dzērienu ražošanā, kā arī rūpniecībā, kur ārpus darba telpām varētu strādāt vien biroja darbinieki.
"Lai arī ar attālināto darbu dažādās izpausmēs saskaramies jau pusotru gadu, aptaujas dati rāda, ka vairākās nozarēs tas joprojām nav kļuvis par ikdienišķu parādību. Protams, ir daudz uzņēmumu, kuru darba specifika pieprasa cilvēka roku darbu un atrašanos darba vietā pie ražošanas iekārtām vai objektos, tomēr netrūkst arī tādu, kas varētu samazināt cilvēku pulcēšanos, apņēmīgāk ieviešot digitālos risinājumus. Pandēmijas laiks ir pateicīgs šādām izmaiņām, jo klienti un sadarbības partneri pret mācīšanās kļūmēm pārejas periodā izturas saprotošāk nekā normālos biznesa apstākļos," uz straujāku digitalizāciju aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Mežsaimniecības nozarē attālināto darbu par neiespējamu uzskata 59% aptaujāto, tirdzniecības un pakalpojumu - 58%, lauksaimniecības - 54%, tūrisma, viesmīlības un izklaides - 50%, bet transporta un loģistika - 48%. Būvniecības un nekustamā īpašuma jomā attālināto darbu nevarētu ieviest 38% aptaujāto. Šis cerīgais rādītājs gan lielākoties gūts nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju rēķinā, jo paši būvnieki nevar izvairīties no darba klātienē, ceļot ēkas un veicot celtniecības iekšdarbus.
